Valodas daudzinājums (arhīvs)

Latviešu valoda nav mana dzimtā valoda, bet es to zinu un mācos. Manuprāt, latviešu valoda ir ļoti bagātīga un krāšņa. Tā arī ir sarežģīta, bet tā ir ļoti skaista! Katru reizi, kad es mācos latviešu valodu, es uzzinu daudz jaunu vārdu, pārbaudu tos nozīmes un cenšos atcerēties. Es domāju, ka mēs visi varam daudzināt latviešu valodu, runājot tīrā latviešu valodā, dziedot latvju dziesmas un lasot latviešu grāmatas!

Roberts Kiršteins
Rīga

Ralfs Voldo Emersons ir teicis: „Valoda ir pilsēta, kuras uzcelšanā ikviens cilvēks iemūrējis savu akmeni.” Arī es vēlos šajā pilsētā, ko sauc par valodu, atstāt savu akmeni, savu devumu nākotnei, veidojot, stiprinot un bagātinot to. Manis liktais akmens ir cieņa pret savu valodu, mīlestība pret grāmatām, vēlme zināt latviešu valodu ne tikai horizontālā līmenī, bet arī vertikālā – dziļāk un pamatīgāk. Latviešu valodas vērtību jūra lēnām sāk izžūt, mēs lēnām slīkstam un padodamies tās bēgumam, taču es tajā vēlos vēl peldēt, tādēļ man ir svarīgi, lai ikviens spētu apzināties latviešu valodas nozīmi un tās vērtību. Valoda nav mūžīga. Tās mūža garums ir atkarīgs no mums pašiem ‒ ikkatra latviešu valodas lietotāja.

Elija Eglīte
Valmiera

Es mācos, lai mācītu latviešu valodu. Ar latviešu valodu no Jūs uz Tu. Valoda ir mantojums. Tā nodota no paaudzes paaudzei, kopta un pilnveidota. Latviešu valoda ir krāšņa. Ir tik daudz reāliju latviešu valodā, kurām citā valodā nemaz nav dots nosaukums. Kas gan mēs būsim, ja savu dzimto valodu aizvietosim ar citu? Ar ko gan angļu valoda ir tik īpaša, lai to turētu lielākā vērtē? Daudzi jaunieši aizbildinās, ka latviešu valodā nav gana daudz vārdu, lai spētu pilnvērtīgi izteikties. Vai tiešām? Latviešu valoda ir kā puķu dārzs, kurš ir ziedos no agra pavasara līdz vēlam rudenim. Tomēr ar puķu stādīšanu un sēšanu ir krietni par maz, dārzs ir jākopj. Katru mīļu brīdi. Tāpat ir arī ar valodu. Jo vairāk tā tiek lietota, jo krāšņāka tā top.

Ieva K.-Z.
Rīga

Valoda dzīvo, ja Tu tajā runā. Nav nekā krāšņāka par skaistām dziesmām, ko skandināt ikdienā mūsu prātos, tēlainām dzejām, kas kūst sirdīs un mīļiem vārdiem, kurus mēs dzirdam no tuvākiem cilvēkiem. Tas patiešām liek mūsu dvēselei plaukt, it īpaši tad, kad tiek vēstīts dzimtajā valodā. ​Latviešu valoda – krāšņa kā dzintars piejūrā, kā pirmais siltais saules stars pavasarī un apzeltīta rudens lapa ozola galotnē. Valodas dvēsele slēpjas tūkstošu cilvēku balsīs, kas gavilē un dzied. Tā skan pār visu pasauli, atgādinot par skarbo pagātni un mirdzošo nākotni. Katra pienākums to saaudzēt, kopt un slavēt, lai latviešu valoda dzīvotu mūžīgi ne tikai mūsos, bet arī bērnu bērnos kā mīlestības un piederības apliecinājums dzimtajai zemei.

Līga Beitāne
Dagda

Mana alfa un omega, sirdspuksti, vēja šalkas, paisums un bēgums, apvāršņa veidols. Esi, kas biju, esi, kas būšu. Tā esi tu ‒ mana valoda!

Olga
Tallina

Latviešu valodas svarīgumu sāku novērtēt, kad sākām mācīties Latvijas vēsturi. Protams, apzinājos, ka tie bija smagi notikumi, bet vērtību izpratu vēlāk. Izvērtējot vēlreiz šo informāciju no pieaugušā skata punkta, radās mīlestība un cieņa pret savu dzimto valodu. Mūsu valoda pārcieta dažādu valstu mēģinājumus apturēt tās izplatību, aizliedzot tās lietojumu oficiālās iestādēs, nepublicējot rakstus, daiļdarbus un vēl citādos veidos, tomēr tauta nepadevās un cīnijās pret represijām. Pie varas esošie tad izplatīja savu propagandu un pastiprināja cenzūru. Latviešu tauta viltīgi apgāja ierobežojumus. Pateicoties viņiem, mums vēl joprojām ir sava valoda.

Evelīna
Rīga

Ikdienā vienā apvidū dzīvojošo iedzīvotāju kopums nepamana izteiktas atšķirības izrunā, neaizdomājas par sīkajām niansēm, ko krasi var pamanīt, komunicējot ar cita reģiona pārstāvjiem. Šīs izmaiņas var saskatīt, piemēram, ceļojot pa Latgali, iepazīšanās procesā ar konkrētā novada cilvēkiem. Latviešu valodā ir trīs dialekti – vidus, augšzemnieku un lībiskais. Vēsturiski tā ir iedalīta 512 izloksnēs. To pētniecību 19 gadsimta beigās aizsāka valodnieks Adalberts Becenbergs un mācītājs Augusts Bīlenšteins. Manuprāt, svarīgākā atziņa ir – niansēm, kam netiek pievērta uzmanība, ir liela nozīme. Pēc šī fakta analizēšanas secinu – ikdienā ir jāaizdomājas par dzimtās valodas lomu cilvēka dzīvē un atšķirībām, ko laika ritējumā ir ietekmējusi vēsture.

Mārtiņš Neija
Valmiera

Precīza un pareiza runa liecina par indivīda zināšanu līmeni un pieredzi, bez šaubām, tas parāda personas intelektu. Žargons, sarunvalodas vārdi, barbarismi, protams, papildina runātāja izteikto domu, bet rada nekvalitatīvu valodas lietojumu. Latviešu valodas aģentūra 2007. gadā īstenoja radio reklāmas kampaņu „Domā, kā runā!". Akcijas mērķis bija pievērst iedzīvotāju uzmanību nevēlamām frāzēm un izteikumiem, kā arī popularizēt un sekmēt valodas pareizu lietojumu gan publiskajā informācijas vidē, gan individuālajā saziņā. Svarīgākais secinājums – vienmēr domāt par savas valodas korektumu, ievērojot runas normas.

Mārtiņš Neija
Valmiera

Valoda ir prieks un draudzenes, skola un burti.

Elīza Saklaure (7 gadi)
Salacgrīva

Mana latviešu valodas skolotāja Sarmīte Apine man ir parādījusi, cik vērtīga un skaista ir latviešu valoda. Es kā Latviete domāju, ka latviešu valoda ir ļoti skaista valoda.

Paula Nika Sīmane
Ape

Latvija ir vislabākā valsts visā pasaulē. Man ļoti patīk Latvijā, man patīk latviešu valoda, jo tā ir mana dzimtā valoda. Es gribētu apsveikt Latviju dzimšanas dienā.

Alīna Rodionova
Rīga

Latvija ‒ mana dzimtās valodas valsts. Latviešu valoda ir ļoti skaista, tajā viegli teikt vārdus un viegli saprast tos. Es cienu savu valodu (ne tik daudz, bet diezgan). Man patīk latviešu valoda, es to mācos, un tagad esmu daudz iemācījies. Dažus vārdus vēl neesmu neiemācījies un nezinu, bet es esmu priecīgs. Man izjūtu cieņu, prieku un laimi, dzīvojot šajā valstī un runājot valsts valodā. Un es gribu pateikt, ka šī nav tikai mana valoda, šī ir Mūsu valoda.

Arheids Dufkovs
Rīga

Leonīds Breikšs „Gaismas ceļš". Grāmatā katrs dzejolis aizķer dvēseles stīgas ar bagātīgajiem epitetiem, patiesumu, atskaņām un frazeoloģismiem.

Lāsma Pirksta-Sirmā
Liezēres pagasts

Latviešu valoda, manuprāt, ir dziesmas valoda. Ne velti daudzi ārzemnieki ir teikuši, ka, klausoties latviešu valodu, šķiet, ka mēs dziedam. Šī iemesla dēļ es pati labāk varu uztvert sacīto un tā nozīmi, kad ar vārdiem izskan arī melodija. Zinu visdažādākās dziesmas, bet, klausoties „Prāta vētras" dziesmu vārdos, fascinē, cik tie ir vienkārši, bet izsaka tik daudz. Mūzika padara dzejas vārdus nozīmīgākus un skaidrākus. Kad pasaule ir nogurdinājusi, tad dziesmas „Gara diena" vārdi „Bet man ir šī diena, kuru nodzīvot ar prieku bez steigas" emocionāli stiprina.

Emīlija
Jelgava

Kad piedzimu, pirmie vārdi, ko dzirdēju, izskanēja tieši no mammas un tēta. Rāmi klausījos, tad neviļus iemācījos un pēc tam ar šo valodu pieteicu sevi pasaulei, iepazinu sevi un apkārtējos. Mani vecāki bija pirmie cilvēki, kas deva iespēju apzināties savas dzimtās valodas vērtību un košumu. Vecāki ar valodas palīdzību radīja manī vēlmi zināt arvien vairāk. Viņi mudināja nebaidīties būt drosmīgai gan dzīvē, gan valodā. Ģimenē apjautu ‒ ar savu valodu esam unikāli. Valoda sniedz drošību un palīdz vairot skaisto. Valoda ir mūsu kultūras un dzīvesziņas liecība pasaulē: „Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.” (Rainis)

Anna Marija Ozola
Jelgava

Latviešu valoda ‒ sevi nespēju iedomāties bez tās, bez spējas palīdzēt, izteikt emocijas un viedokli, sarunāties. Latviešu valodas vērtību, košumu un nozīmi man visvairāk mudināja apzināties latviešu valodas skolotājas, Dziesmu un deju svētki un grāmatas. Esmu pateicīga tiešām ieinteresētām mācīt, gudrām, mīļām latviešu valodas skolotājām, kuras no sirds māca un arī iemāca. Tieši šogad es apzinājos, cik nozīmīga man ir valoda. Dziesmu un deju svētki ir patriotisma, laimes un cieņpilnas mīlestības svētki Latvijai un tās cilvēkiem. Tie vieno un stiprina tautu. Grāmatas mani ne tikai izglīto un iemāca dzīves gudrības, bet arī rada lepnumu ‒ latviešu valoda ir bagāta un spēciga. Valoda man ir kā gaiss, bez kura nav iespējams elpot un dzīvot.

Paula Zukule
Jelgava

Latviešu valoda man nozīmē daudz. Tā ir mana dzimtā valoda. Pirmā valoda, kuru iemācījos. Zinu arī citas valodas, bet latviešu valoda vienmēr man būs sirdī, jo tajā runā ğimene, draugi un citi tuvi cilvēki. Latviešu valodu bagātināja un padarīja spilgtu man tuvi komponisti, kā Emīls Dārziņš, Jāzeps Vītols, Baumaņu Kārlis, izteikdami tautas dvēseli, spītu, spēku, ilgas un pārliecību par brīvību, garu spēku, savu Gaismas un gara pili. Un šiem vārdiem dziļāku nozīmi piešķir Dziesmu svētki, kas ir fenomenāli, jo satuvina un vieno mūsu nāciju, veido Latviju par talantīgu un muzikālu valsti.

Ance Balode
Jelgava

Valoda ir mana saziņa ar pasauli. Es to redzu uz papīra lapas, dzirdu valstī un jūtu savā garā. Saziņa ir bērna pirmie vārdi, glāsti. Tas ir kas tāds, ko pamanām cilvēka sejā, kad viņš ienāk telpā. Tā ir pārliecība, ka savu nemieru varu ierakstīt dzejā, noslēpt plānotājā, un atkal uzelpot. Saziņa ir jebkur un ik brīdi. Es gribētu teikt, ka varu bez tās iztikt, tomēr kur lai lieku savu vārdu jūru emocijās un pārdomās, bailēs un priekā? Saziņa pašam ar sevi palīdz saprast pasauli un ceļu, kuru eju.

Alise Šlosberga
Jelgava

Latviešu valoda ir vienīgā valoda, kurā es runāju ar saviem vecvecākiem. Visas manas atmiņas, domas un izjūtas par viņiem ir latviski. Apzinos, ka diena, kad viņu nebūs, pielavās arvien tuvāk, tomēr man vienmēr sirdī un prātā paliks mūsu sarunas un viņu mīļie vārdi. Kad vecvecāki būs aizsaulē, man paliks valoda, kura mūs vienoja. Klausoties savas dzimtās zemes vārdos, es varēšu saklausīt savu vecmāmiņu un vectēvu, šādi iemūžinot viņus sev tuvumā, dodot abiem iespēju ar mani runāt vienmēr.

Enija
Jelgava

Manā skatījumā latviešu valoda ir kā zaķītis, jo zaķīši ar katru dienu pierod vairāk un vairāk pie savām jaunajām mājām. Tā arī Latvijā cilvēki, kuri nav šeit dzimuši, ātri pierod un šo krāšņo valodu iemācās. Tikai tādēļ, ka Latvija ir brīnišķīga valsts, kurā ir skaisti meži, jūra un galvaspilsēta!

Mišele
Rīga, privātā vidusskola „Klasika”

2015. gadā publicētais Noras Ikstenas romāns „Mātes piens” aktualizē mātes un meitas attiecības Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā. Godīgi sakot, es grāmatas nelasu, bet, kad draudzene piespieda mani izlasīt šo romānu, sapartu, kāpēc viņa bija uzstājīga. Jau 5. lapaspusē paņēmu blociņu, lai pierakstītu vārdus, kurus gribētu sākt izmantot ikdienā, piemēram, „miesīgā", „blakne", „iznīcība". Grāmatā ir tik daudz vārdu, kurus, nekad nevajadzētu dzēst no atmiņas. Uz brīdi man kļuva skumji, jo gribētu kaut mūsdienu jaunieši izmantotu dzimto valodu biežāk. Lasot, kā meitene astoņdesmitajos gados runā ar ģimeni un draugiem, skumstu, ka nevaram tā arī šodien. Vēlos, kaut ikviens izlasītu grāmatu un novērtu savu valodu.

Annija Emīlija Bērziņa
Jelgava

Es mīlu Latviju, par to, ka es tajā varu justies droši. Man vienmēr atmiņā paliks tās skaistā daba. Latvija ir īpaša ar to, ka tajā ir visi četri gadalaiki, un mēs varam baudīt katru no tiem. Latvija ir brūnās govs dzimtene, diemžēl tā ir uz izmiršanas robežas. Mums ir jāciena sava valsts un tie, kuri tajā dzīvo.

Dālija Tugarinova
Rīga

Latviešu valoda ir viena no divām pastāvošām baltu valodām. Tā ir reti sastopama ārpus Latvijas robežām, bet, dzirdot šo burvīgo valodu svešās zemēs, manā sejā rodas neapturams smaids. Ar savu dzimto valodu es varu lepoties. Tik daiļi un skanīgi vārdi, manuprāt, nav nevienai valodai. Tā ir mana dzimtenes saite, mans mūžīgais kompass, kurš vienmēr rāda uz mājām.

Anna Pavlova
Rīga

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, un tā ir unikāla, jo ne katrai valstij ir sava valoda. Latviešu valoda dažiem ir grūta garumzīmju un mīkstinājuma zīmju dēļ, bet man ar to nav grūti, un latviešu valodu es zinu labi.

Martins
Rīga

Man latviešu valoda ir dzimtā valoda, kura man ļoti patīk. Šo valodu man iemācīja mamma un tētis.

Milana Volka
Rīgā, privātā vsk. „Klasika”

Es iemacījos latviešu valodu, spēlējot hokeju, jo tur visi runāja latviski. Pa to laiku es saprotu, ka latviešu valoda ir ļoti skaista valoda. No visām valodām, kuras es mācos, tā ir vienīgā, kurā ir garumzīmes.

Germans Rembo
Rīga, privātā vsk. „Klasika"

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Latviešu valoda ir dārga valoda. Latviešu valoda ir skaista valodā.

Edvards Zaļenieks
privātā vidusskola „Klasiska"

Latviešu valoda ir ļoti mīļa, man tā patīk! Es piedzimu Latvijā, tāpēc šo valodu es dzirdu jau kopš bērnības.

Ratmirs
Rīga, privātā vsk. „Klasika”

Latviešu valoda ir Latvijas valsts valoda. Latviešu valodā runā latvieši. Latviešiem latviešu valoda ir asinīs jau kopš dzimšanas. Man latviešu valoda liekas ļoti svarīga, jo tajā var komunicēt Latvijas pilsoņi.

Rīga

Kā latviešu tautas daļiņa es respektēju šo valodu Latviešu valoda ir skaista valoda, šīs valodas tautasdziesmas ir skaistas.

Rūdolfs

Latviešu valoda ir svarīgi valoda latviešiem. .Ja viņi vispār nerunā latviski, tad viņi nav latvieši.

Mihaels Ceriņš
Rīga

Latviešu valoda ‒ tā nav viegla, taču tik daiļa! Latviešu tautasdziesmas jau vien parāda to, cik daudz skaistu vārdu pieder mūsu valodai! Latviešu valodu citās valstīs neizmanto.

Sebastians Bārtulis
Rīga

Latviešu valoda ir valoda, kuru es dzirdēju no dzimšanas brīža. Latviešu valoda ir kā sapiņķerēts kamols, bet, lai to kamolu atpiņķerētu, ir vajadzīgas zināšanas par to. Man šī valoda ir ļoti tuva sirdij.

Žanna
Rīga, privātā vidusskola „Klasika"

Latvija ir skaista valsts. Tajā ir vietas, kur var aizbraukt. Tā, protams, ir mazāka par Krieviju un Vāciju, bet tā ir vislabākā vieta latviešiem.

Markuss Kukulis
Rīga

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, par ko esmu lepna. Latviešu valoda nav visgrūtākā valoda, ko iemācīties, bet nav arī visvieglākā. Man ir prieks redzēt, kā cilvēki no citām tautām atbrauc uz Latviju un mācās mūsu valodu.

Emīlija
Rīga, privātā vidusskola „Klasika"

Man ļoti patīk Latvijā, latviešu valoda un pati Latvija. Kaut es esmu 5 gadus Latvijā man patīk būt šeit. Un daži latviešu skolēni iepriecina mani. Un man patīk, ka Latvijā ir ko darīt, piemēram, iet uz Latvijas vēstures muzeju u.c.

Markuss Melderis
Rīga

Latviešu valoda ir skaista valoda, un tā ir ļoti bagāta ar daudz dažādiem vārdiem. Latvijā ir arī vairāki dialekti, bet tā joprojām ir latviešu valoda. Mums šī valoda ir jākopj, jo mūsdienās visur ienāk angļu valoda, kura ir dīvaini izlocīta latviski. Ir iespēja, ka latviešu valoda būs tā valoda, kura nogrims zem angļu un daudzām citām valodām. Pēdējā laikā es aizvien vairāk sāku par to domāt, tomēr man pašai ir grūti runāt tikai latviski, jo visi man apkārt lieto kādus vārdus, kas ir aizgūti no citām valodām, izteikti ‒ angļu.

Evita Tihomirova
Rīga

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Latviešu valoda ir interesanta un aizraujoša valoda, kuru es vēl mācos un uzzinu daudz ko jaunu.

Ričards
Rīga, privātā vidusskola „Klasika"

Latviešu valoda ir bagātīga ar vārdiem. Pat ja tev tā ir dzimtā valoda, pastāv vārdi, kurus nekad neesi dzirdējis. Jo lielāks vārdu krājums, jo vairāk tu zini un izcelies.

Lelde Putne
Rīga

Latviešu valoda, manuprāt, ir diezgan reta. Šo valodu es pirmoreiz iemācījos bērnudārzā. Es ļoti lepojos, ka zinu šo valodu!

Arturs Nikolajevs
Rīga, privātā vsk. „Klasika”

Mūsu valoda ir ļoti skaista un bagāta ar vārdiem.

Rihards Pastars

Latviešu valoda ir ļoti skaista un dziedoša valoda. Latvijas pilsoņi ir paši skaistākie, gudrākie, laipnākie. Latvija ir bagāta ar dejām un dziesmām. Latvijas teritorijā ir ļoti daudz skaistu un fantastiku vietu. Mēs Latviju mīlam un aizstāvam.

Marta un Rasa
Rīga

Mūsu valodai ir bagāts vārdu krājums. Tā ir visnotaļ skaista, eleganta un kopumā izklausās cēla. Mums kā tās mantotājiem ir pienākums to sargāt un pārnest to musu pēcnācējiem. Mums kā tautai vajedzētu lepoties ar šo dāvanu.

K. Rutentāls
Rīga

Latviešu valoda ir tik krāšņa, ka tu vari tajā zīmēt. Latviešu valoda ir tik lokana, ka tu vari pateikt visu.

Gustavs Cauna
Rīga

Latviešu valoda ir ļoti sarežģīta, taču cilvēki, kuri to māk, zina, ka tā ir ārkārtīgi skaista. Man ļoti patīk klausīties Latvijas himnu, jo tad es jūtos lepns par to, ka es esmu latvietis. Es pats nepiedzīvoju to brīdi, taču man ļoti patīk klausīties, kā pirmo reizi dziedāja Latvijas himnu Dziesmu svētkos. Man liekas, ka tas satuvināja visus latviešus, un es pat nevaru iedomāties, kā tas bija tajā dienā. Skatoties video par šo notikumu, man tiek atgādināts par to, kas latviešiem bija jādara, lai varētu dziedāt himnu.

Māris Pēterlevics
Rīga

Latviešu valoda. Ko šis vārdu savienojums var nozīmēt dažādiem cilvēkiem? Kādam latviešu valoda ir līdzeklis, lai sarunātos ar citiem, kādam tas ir līdzeklis attēlot savas domas vai jūtas, bet kādam - visa dzīve. Mans stāsts ar latviešu valodu nekad nav bijis ļoti tuvs. Man tā bija vēl viena valoda, kura ir jāzina. Taču dienā, kad vecāki iepazīstināja mani ar „Prāta vētras" dziesmām, es mainīju savu viedokli par latviešu valodu. Lai cik banāli tas izskatītos, tieši ar šīs grupas dziesmām es sāku saprast, cik valodas ir dažādas un skaistas. Tieši ar šīm dziesmām man gribējās iepazīties ar latviešu valodu tuvāk. Tas ir mans stāsts par latviešu valodu, un, lai gan manas attiecības ar to nav perfektas, es tomēr cenšos to izzināt.

Alise Moroza
Jelgava

Valoda ir spēks ‒ spēks, kas ļauj mums raisīt savas emocijas, meklēt risinājumus un sarežģītos brīžos veidot savstarpējās attiecības. Dziedot korī, spēju just gan mūzikas, gan valodas spēku sevī. Dziesma, kas izraisa visvairāk emociju, ir „Gaismas pils”. Tās mūziku ir sarakstījis Jāzeps Vītols, taču vārdu autors ir Auseklis. Tieši viņš spēj atklāt valodas spēku ar pravietiskiem vārdiem: ,,Augšām ceļas Gaismas pils.” Izdziedot šo dziesmu, manās acīs iezogas asaras. Spēju apzināties, cik nozīmīga ir valoda un tās vārdi, kā arī mūzika, kura liek ķermenī izskriet tūkstošiem skudriņu. Mana valoda. Patīk tā man. Esmu tiešām pateicīga un lepna, ka to spēju sargāt arī dziesmu dažādībā.

Līva Estere Strupule
Jelgava, Latvia

Valoda katrai tautai ir vērtība, kuru saglabāt un attīstīt. Latviešiem, mazajai, bet spītīgajā tautai, tas ir pašsaglabāšanās, dzīvības un nāves jautājums. Cik tas ir paradoksāli, ka mūsu tautas pārstāvji Saeimā „svinīgi sola” stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, bet pēc tam sniedz intervijas okupācijas režīma slavinošiem televīzijas kanāliem Krievijā. Tajā brīdī demokrātija šķiet pārlieku iecietīga. Tas ietekmē mūsu valsts, tautas un valodas morāli un neapvieno Latvijas tautu. Mūsu tēvzeme ir ierauta politikas pārmaiņu virpulī, un nākamie lēmumi, sabiedrības nostāja noteiks latviešu valodas lietojumu un attīstību.

Matīss Kaktiņš
Jelgava

Latviešu valoda ir Latvijas vēstures liecība. Man tā nav dzimtā, tomēr kļuva par otro zināmo valodu no četrām, kuras lietoju. Ilgi neapzinājos, kā citi cilvēki, kuriem latviešu valoda nav pazīstama, dzird un uztver šo valodu, kāda nozīme ir tam, ka es zinu latviešu valodu. Šovasar nācās stāstīt par sevi cilvēkiem, kuri dzīvo Krievijā, Baltkrievijā un Ukrainā. Man zināt latviešu valodu un būt spējīgai runāt tajā ir kaut kas pamatīgs. Maniem ārzemju draugiem tas bija interesanti un pārsteidzoši. Viņi ar interesi centās izrunāt, saprast, atcereties dažādus vārdus, frāzes. Šajā situācijā ieraudzīju interesi par latviešu valodu, daudzi cilvēki pat gribēja atbraukt uz Latviju. Draugi citās valstīs rosināja novērtēt Latviju un latviešu valodu.

Jevgeņija Aļeksova
Jelgava

Latviešu valodu vienmēr esmu uztvēris par vislielāko un vissvarīgāko latviešu vērtību. Spilgti atceros, kā un kad to apzinājos. ŠĪ apziņa radās piektajā klasē, kad pirmo reizi uzzināju par Dainu skapi. Valoda saglabā mūsu kultūru un tautas apziņu, veido latviešu kultūru un ir tās galvenā vērtība. Valoda ir kā pase, kuru nevar pazaudēt vai viltot, taču pēc tās vienmēr var atpazīt, no kurienes ir tās lietotājs. Kopsim latviešu valodu, kopsim un saudzēsim to tā, lai būtu gods to lietot!

Modris
Jelgava

Lai arī ikdienā latviešu valodu izmantojam katru dienu, daudz neapzināmies tās vērtību. Braucot uz dažādiem „Erasmus+” projektiem ārpus Latvijas, apzinājos to, cik varam būt lepni, ka tik mazai valstij ir sava valoda un ka mums ir vērtības, kultūra, kas balstās mūsu saknēs un valodā. Man vienmēr ir iedvesmojuši un iepriecinājuši ārzemēs dzīvojošie cilvēki, kas mācās latviešu valodu. Arī mana māsīca, dzīvojot Anglijā, mācās latviešu valodu. Tas mudina domāt, cik mūsu valoda ir vērtīga, kvalitatīva un aizraujoša. Latviešu valoda ir nākotne.

Gundega Gaujere
Jelgava

Kas ir latvietis bez savas valodas? Tas pats, kas augs bez ūdens. Lēnām izsīkstošs, nespēj augt, nespēj plaukt. Man, esot vecākajai māsai, bieži ir jārāda labs piemērs jaunākajiem. Jāpalīdz atrast sava vieta pasaulē. Protams, valodā mēs spējam sarunāties, taču tā sniedz vēl vairāk. Dzimtā valoda ļauj iepazīt savu vēsturi tā, kā tikai dzimtajā valodā to spējam. Šī apziņa rit mūsu asinīs. Mans darbs ir to atdzīvināt jaunākajos brāļos un māsās. Bet nevis tā, kā to dara vecāki. Iemācīt iepazīt mūsu valodu tuvāk, ciešāk un mīļāk. Neuztraucoties par katru komatu un punktu. Iepazīt to pa īstam. Katra mūsu saruna un spēle tam palīdz. Es mācu viņiem būt augiem, kas barojas no dzejas, stāstiem un pasakām. Augt pašapziņā un plaukt valodā.

Linda Katrīne Rēriha
Jelgava

Manā dzīvē liela nozīme ir latviešu tautas dejām. Tām daudzām pamatā ir stāsts, ko no seniem laikiem līdz mūsdienām izdejojušas iepriekšējās paaudzes. Kā rodas deja? Kādam reiz bija pieredze, ko viņš vēlējās citiem pastāstīt, paskaidrot, dalīties ar atziņu. Tā radās tautasdziesma, kurai pēcāk pievienojās arī melodija. Lai vizuāli papildinātu dziesmu, kāds cits izdomāja deju, ar kuru sākotnējo stāstu padarīt spilgtāku. Tagad es un daudzi citi dejotāji šos stāstus atdzīvina mūsdienās un seniegūtas atziņas aktualizējam šodien, tāpēc deju var arī dēvēt par vēstures avotu. Valoda palīdz iejusties tēlā un izveidot citiem patīkamu skatīšanās pieredzi. Deja ‒ tas ir veids, kā es izsaku pateicību un izprotu savas dzimās valodas nozīmi.

Laine
Jelgava

Nevaru iedomāties sevi bez latviešu valodas. Tā ir manas pilnības valoda, kas mani iedvesmo un spēcina. Šī ir mana valoda. Tā ir manas kultūras sākums, jo es tajā izzinu pasauli, rakstu un runāju. Tā spēcina manu latvietību it īpaši brīžos, kad lasu latviešu autoru darbus, piedzīvojot un izdzīvojot ikkatru no tiem, tādējādi vēl vairāk novērtējot savas saknes. Bez latviešu valodas es kā bērns nebūtu devusies piedzīvojumos ar O. Vācieša astoņiem kustoņiem vai meklējusi dzīves krāsas Ziedoņa „Krāsainajās pasakās”. Bez šīs valodas pārdomas par latviešu romāniem nebūtu tik dziļas un personiskas. Zinu, ka priekšdienās man daudz nozīmēs latviešu valodas dzīvotspēja ‒ tautas esamības zīme. Latviešu valoda, Tu ļauj dzīvot arī man un Latvijai!

Agnese Čuda
Jelgava

Man apkārt ir latviešu valoda, un man tā ir ļoti svarīga. Dažreiz es tajā runāju un mācos to skolā. Lai gan latviešu valoda nav mana dzimtā valoda, es to joprojām mīlu un mācos. Tagad dzīvot Latvijā bez latviešu valodas ir grūti, jo tā ir valsts valoda un tik daudz cilvēku runā un zina šo valodu. Man Latviešu valoda ir vajadzīga, jo ļoti daudzi mani draugi tajā runā un bez šīs valodas es nevarētu komunicēt ar citiem cilvēkiem.

Alesja Sergeja
Rīga

Šo vasaru pavadīju, strādājot ārzemēs. Cik tautības nesatiktas, kultūras neiepazītas! Ik dienu saņēmu pieprasījumu iemāci taču kaut ko latviešu valodā vai pasaki kaut ko latviski! Tad nu gāja grūti. Lielai daļai šī bija pirmā saskarsme ar latvieti. Ko lai saka? Kā lai pareizi iepazīstina ar letiņu izloksnēm? Skaitīju oliņ, boliņ, dziedāju „Austošās Saules dziesmu”. Tad kādu dienu, runājot ar kādu francūzi, liku tam pateikt vārdķiņķēziņš. Visiem jautri, visiem smieklīgi. Sēdēju un domāju ‒ skaista, tā mūsu valoda.

Estere Briede
Rīga

Latviešu valoda, manuprāt, ir viena no skaistākajām valodām, ir ļoti laipna, skanīga un viegli saprotama. Jūs vienmēr varat saprast, ko sarunbiedrs vēlas pateikt, un ir viegli saprast viņa noskanojumu. Latviešu valodas vēsture ir iedvesmoša un parāda Latvija spēku.

Arturs Kazarjans
Rīga

29. novembrī prof. J. Baldunčikam būtu 72. dzimšanas diena. To, cik viņam dārga, mīļa un svēta bijusi latviešu valoda, apjautu tikai pēc viņa aiziešanas no mums. Viņš prata ieviest skaidrību arī šaubīgos valodas lietojuma gadījumos. Valodas pētīšana viņam bija kā medusmaize. J. Baldunčika dzīvesveids bija vārdu vēsturisko formu un valodas lietojuma piemēru apkopošana. Jebkāda televīzijas pārraides skatīšanās notika ar pierakstu lapiņu un zīmuli rokā – tika pierakstīti dzirdētie piemēri. Pierakstu lapiņu krājumi, sašķiroti tematiski un alfabētiski, veidoja kartotēkas. Kartītes profesors apkopojis īpašā „Terminu un piemēru skapī”, kas vizuāli līdzinās Kr. Barona „Dainu skapim”. Profesoram kā valodas daudzinātājam manā sirdī ir īpaša vieta.

Profesora studente, Ventspils Augstskolas kolēģe Silga Sviķe
Ventspils

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, un man tā ir svarīga, lai arī cik grūta un sarežģīta tā būtu. Es esmu lepna par to, ka latviešu tautai ir tik daudz skaistu tautasdziesmu par darba tikumu, dabu un ģimenes vērtībām. Visiem vajadzētu vairāk rūpēties par pašu valodu, neļaut tajā ienākt svešvārdiem un neļaut aizmirst vecvārdus.

Kate Harkeviča
Rīga

Man latviešu valoda šķiet neticami brīnišķīga valoda. Tas izklausās ļoti viegli un brīvi. Katram vārdam ir sava īpatnība, taču tie visi turpina skanēt skaisti un viegli. Latviešu valodai ir sava vēsture un ceru, ka tā būs gara!

Daša
Rīga

No saviem vienaudžiem, konkrēti zēniem, ļoti reti dzirdu labus vārdus par latviešu mūziku. Ārzemju reperus klausīties esot daudz stilīgāk, viņu dziesmas ir patiesākas, pilnas emociju. Tātad jau atkal tiek dota priekšroka angļu valodai. Tomēr manas domas ir citādas. Es ļoti cienu, varētu pat teikt, ka mīlu latviešu izpildītājus un viņu skaņdarbus. Es uzskatu, ka tieši dziesmas latviešu valodā ir tās, kuras mēs varam izjust līdz sirds dziļumiem, piemēram, grupas „Līvi" dziesmu „Dzimtā valoda".

Nikija Biruma
Valmiera

Neskatoties uz to, ka latviešu valoda nav mana pirmā valoda un es to slikti zinu, tā ir manas dzimtenes valoda un tā man ir svarīga. Es saprotu latviešu valodu un es gribētu brīvi runāt latviski, jo man patīk valodas skanējums.

Luka Hupenija
Baloži

Valoda, kurā runāju, ir mans spēks – domas, darbi, komunikācija, bērnībā lasītās pasaku grāmatas. Latviešu valoda ir bagāta un dāsna. Runājot un rakstot, varu plaši izteikties, izmantot sinonīmus, frazeoloģismus un citus spilgtus izteiksmes līdzekļus. Koša un uzrunājoša, tāda ir latviešu valoda – pirmā valoda, kuru apguvu, un turpinu apgūt. Valodas saknes ir stipras tās attīstībā un šodienā – 21. gadsimtā. Esmu daļa valodas, mēs katrs esam latviešu valoda, jo, esot savā dzimtajā valodā Latvijā un citās valstīs, to saglabājam, attīstām un dodam dzīvotspēju nākamajās paaudzēs. Es lasu, rakstu un domāju savā dzimtajā valodā. Lepojos ar latviešu valodu, turpinu iepazīt tās vēsturi un domāju par tās nākotni. ​​​​​​​

Andra Gaigala
Saldus

Latviešu valoda ir mana. Mana dzimtene, valsts, atmiņas, bērnība. Es ticu, ka latviešu valoda attīstīsies tālāk kā liels, spēcīgs koks, paralēli apvienojot dažādas tautas un cilvēkus, kuri dzīvo Latvijā- latviešu valodas dzimtenē, valstī, kura ir kā iemesls vislabākās valodas augšanā un attīstībā. Mūsu valsts prezidents Egils Levits savā apsveikumā Valsts valodas dienā pateica, ka latviešu valoda ir gan mūsu prāta, gan mūsu sirds valoda. Un es pilnībā piekrītu prezidenta teiktajam. Ja mēs nerunāsim vai nejutīsim, proti, nesaglabāsim, vienīgo Latvijas valsts valodu, tad lielais spēcīgais koks ar nosaukumu ”Latviešu valoda” nolūzīs un līdz ar to pazudīs latviešu kultūra.

Zlata
Rīga

Jebkuras valodas vēsture atspoguļo ne tikai tautas vēsturi, bet arī tās kultūras attīstības svarīgākos posmus. Turklāt tautas kultūras līmeni lielā mērā nosaka valodas attīstības pakāpe: rakstītās formas klātbūtne, bagātīgs vārdu krājums, kas palīdz aprakstīt jebkuru cilvēka darbības sfēru, dažādu stilistisko formu klātbūtne visiem dzīves gadījumiem utt. Latviešu valodai piemīt visas šīs īpašības, un tā ir mūsu tautas lielākā bagātība. Rakstnieki ar savu radošumu un tiešajiem izteikumiem atgādina, ka ar šo dārgumu mums jābūt ļoti uzmanīgiem. Savu valodu saucam par dzimto, jo runājam jau kopš bērnības, domājam, sapņojam, tā runā mūsu radinieki.

Dāvids Šlosbergs
Rīga

Pateicoties valodai, cilvēki apgūst ko jaunu, sazinās, veido savas domas. Valoda ļauj to darīt graciozi, jo tajā ir daudz sinonīmu un izteiksmes līdzekļu. Valoda ir arī kultūras vērtība. Tā veidojusies daudzus gadsimtus, mainot un bagātinot, aizgūstot vārdu krājumu un izteicienus. Ir maz valodu, kurām ir vienāda melodija, ritms, izteiksmīgums un milzīgs vārdu krājums, piemēram, krievu valodā, tikai pārvietojot komatu, var mainīt izteikuma nozīmi. Ir arī daudzas citas pieturzīmes, kas ļauj visskaidrāk izteikt savas domas un jūtas. Pat tas, ka katru gadu skolā līdz atestāta saņemšanai apgūstam valodu, katru reizi uzzinot par to kaut ko jaunu un bagātinot savu vārdu krājumu, liek domāt, ka tas ir neticama valoda.

Timur
Rīga

Valoda kā saule, Kas katru rītu saka labrīt, Tā ik dienu pavada ar mani Un ne mirkli nepieviļ. Valoda kā grāmata, Kas katru dienu izpalīdz man, Tā saka priekšā, kur un kas Un ne reizi dzīvē nemānās. Valoda kā gudrs vārds, Kas rāda mani citiem, Tā veido manu „es" Un nekad nekļūdās.

Evelīna
Dagda

Latvieš valoda nav mana dzimtā, bet es esmu dzimusi Latvijā, un es mīlu savu dzimteni un valodu. Latvijai ir sava vēsture un sava unikālā valoda, kas nav līdzīga nevienai citai pasaulē. Latviešu valoda dod man iespēju dzīvot, strādāt, mācīties un sazināties ar cilvēkiem Latvijā. Latviešu valoda man ir ļoti svariga, es mīlu savu dzimteni, tāpēc ceru, ka nākotnē arvien vairāk cilvēku zinās to. Latviešu valoda manā dzīve ir ļoti svarīga, jo es lietoju to skolā un ikdienas dzīvē. Mums ir jālieto un jānovērtē latviešu valoda, jo, ja neviens to nedarīs, mēs to pazaudēsim.

Ženeva Skara
Rīga

Tautu, kurā es piedzimu un uzaugu, vieno latviešu valoda. Katram latvietim tā plūst asinīs jau kopš dzimšanas. Tā man, latvietei, ir milzīga vērtība. Es šajā valodā līksmoju priekā, raudu bēdās un sazinos ar saviem tuvajiem. Latviešu valoda mani ievij latviešu tautā. Tā apvieno latviešus ‒ strādīgus, skaudīgus un labbsirdīgus. Latviešu valoda skan maģiski gan melodijā, gan dzejā, gan kliedzot, gan čukstus. Manas spilgtākās atmiņas, kad izjutu latviešu patriotismu tekam manās asinīs, bija Mežaparka estrādē, kad latvieši apvienojās dziesmā „Saule, Pērkons, Daugava”.

Elza Ristere
Rīga

Mana latviešu valodas skolotāja Elita Stikute man parādīja, ka valoda nav tikai saziņas līdzeklis, bet arī vērtība, ko vajag cienīt. Visu dzīvi man ir gājis grūti ar teikumiem, teikumu shēmām, bet, redzot citus mīlam manu valodu, esmu iemācījusies, ka latviešu valoda ir daudzpusīga, ar lielu vēsturi un mūsu rakstnieki ir spējuši uzrakstīt visskaistāko prozu un dzeju, izmantojot valodas bagātīgo vārdu krājumu. Latviešu valodas ceļš ir bijis smags un grūts, bet šī valoda turpina attīstīties, un es ceru, es spēšu augt ar valodu kopā.

Estere Tihomirova
Rīga

Daudzi man ir teikuši, ka latviešu valoda nav bagāta, it īpaši, ja to salīdzina ar tādām valodām kā angļu vai krievu. Taču, jo vairāk es pieaugu, jo vairāk es saprotu, ka tie ir tīri meli. Ar katru dienu es uzzinu vairāk un vairāk vārdu: gan aizmirstos, gan nedzirdētos. Es uzskatu, ka visiem latviešiem ir jāturpina izzināt sava dzimtā valoda, pat ja šķiet, ka visu zinām. Latviešu valoda ir viena no interesantākajām, jo tā jau pati ir plaša, kā arī katrā Latvijas novadā ir citāda. Protams, katru valodu iemācīties ir grūti, bet, ja kāds vēlētos iemācīties mūsu valsts valodu, tas pilnīgi noteikti būtu iespējams. Cilvēks nekad nezinās citu valodu labāk par savu dzimto valodu. Man tā ir latviešu valoda, un es ar to lepojos.

Nikola Grietiņa
Rīga

Manā skatījumā latviešu valoda ir kā mazdārziņš ‒ mums katram tas ir jākopj, jāvairo, jāplašina ar jaunvārdiem un jāravē kaitīgie barbarismi. Svarīgi ir neaizmirst tos, kuri bagātinājuši mūsu valodu visvairāk, sākot ar Eduardu Veidenbaumu, Krišjāni Baronu, Aleksandru Čaku un beidzot ar Māru Zālīti un daudziem citiem, tādēļ cienīsim viņu ieguldījumu un beigsim ņagāt citu valodu leksiku! Mūsu dzimtā valoda ir mūsu lepnums un lielākā bagātība, tā izrāda pasaulei mūsu dižumu un neatkarību. Valoda nekad nemirs, ja mēs to cildināsim, mīlēsim un kopsim!

Lauris Grundulis
Rīga

Man nepatīk, kad saka „valodas lietotājs". Tas noniecina valodu ‒ izklausās, it kā valoda kalpotu mums. Es gan domāju, ka mums pašiem jābūt savas valodas kalpotājiem šī vārda vislabākajā un lepnākajā nozīmē. Kā mēs to varam panākt? Runāt savā valodā pareizi, nepārkāpjot skaisti iezīmētās normas. Bagātināt to, pievienojot jaunus latviskus rakstus tās zīmējumam. Nepiesārņot to ar liekiem svešvārdiem, kopt to katru dienu, lai tā spīdētu spoži ne vien mums, bet arī visai pasaulei.

Kristīna Korneliusa

Es piedzimu Latvijā, tāpēc mana dzimtā valoda ir latviešu valoda. Tā ir tik skaista un unikāla, vienīgā šajā pasaulē. Esmu priecīga, ka piedzimu Latvijā un varēju iemācīties šo skaisto un vienreizējo valodu, jo nekur citur man nebūtu šādas iespējas.

Kate Kaktiņa
Ape

Kas ir latviešu valoda? Pirmkārt, tā nav man vienkārši valsts valoda, kurā vajag runāt sabiedriskās vietās. Tai ir kāda svarīgāka nozīme. Man latviešu valoda ir kā dārgakmens, kuru vajag sargāt no citiem. Latviešu valoda ir mans spēks un izjūtas. Es zinu, ka tajā varu izteikties un mani sapratīs, es droši varu smelties lepnumu un godu šajā valodā. Valoda ir ne tikai līdzeklis, lai izteiktu savas domas, bet arī kāda pasaule, kur viss savijas kopā. Es mīlu latviešu valodu un esmu pateicīga senčiem par to.

Anastasija Košmane
Rīga

Mēs katrs runājam savā valodā. Šī valoda mums ir nākusi no mūsu tālajiem senčiem. Valoda visu laiku mainās. Nāk klāt jauni vārdi, un pazūd vecie vārdi, kurus mēs vairs nelietojam. Daudzi vārdi pazūd no ikdienas, jo tiem vairs nav pielietojuma. Visos laikos valodā ienāk tādi vārdi, kurus lieto gandrīz visā pasaulē. Valodām ir izloksnes un dialekti. Latvijā latviešu valoda katrā novadā skan citādi. Citur vārdus it kā salauž, citur stiepj, citur norij galotnes. Tā ir arī citās zemēs. Pasaulē ir vairāk nekā 7 tūkstoši valodu, un saka, ja cilvēks iemācās 23 valodas, viņš varēs sazināties ar jebkuru cilvēku jebkurā pasaules valstī. Visvairāk izplatītā ir angļu valoda, spāņu, portugāļu, franču valoda.

Umberts Teters
Ape

Latviešu valoda ir skaista valoda, tā ir ļoti bagāta ar skaistiem vārdiem un cilvēkiem. Mūsu valoda ir jāsaudzē, lai tā arī tas paliktu.

Una Zariņa
Ape

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda un vienmēr būs mana dzimtā valoda. Latviešu valodā runā apmēram 1,3 miljoni cilvēku. Mūsu valoda vēl ir skaista un bagāta ar unikāliem vārdiem.

Keita Aule
Ape

Valoda ir tauta, kas beidzas, ja tu tajā nerunā.

Janeks Karasevs
Ape

Savas tautas valodu dzird jau no dzimšanas. Es no bērnības dzirdu latviešu valodu. Latviešu valoda ir ļoti skaista un sarežģīta.

Ance Ābolkalne
Ape

Latviešu valoda ir kaut kas neaptverams, protams, citas valodas arī, tomēr vistuvākā no visām man un manai tautai ir latviešu valoda. Tā ir pirmā valoda, ko es iemācījos, arī vislabākā, ko es zinu un mācos. Ja nebūtu latviešu valodas, nebūtu manis, manas tautas un Latvijas.

Annija Strauta
Ape

Runāju vienā no skaitākajām pasaules valodām. Un tā ir latviešu valoda, mana dzimtā valoda. Un es lepojos ar to. Latviešu valoda ir mana drošība un mana māju izjūta. Mana valoda man sniedz piederības sajūtu: te, mājās, manā Latvijā. Es mīlu savu valodu un savu tautu.

Alīna Estere Orlova
Ape

Piedzimstot Latvijā, man bija jāmācās latviešu valoda. Un man šķiet, ka latviešu valoda ir ļoti spoža, jo, kamēr mācījos latviešu valodu, es uzzināju par mūsu tautu un mūsu dzejniekiem. Es cienu latviešu valodu un ilgi to mācījos.

Daniels Vorohta
Ape

Man patīk latviešu valoda, jo tā ir visskaistākā valoda un tajā runā 1,9 miljoni cilvēku.

Martins Kubuliņš
Ape

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, un es mīlu tajā runāt. Tajā ir īsi, gari un arī ļoti daiļi vārdi. Mana mīļākā grāmata ir Andras Manfeldes „Kurš no mums lidos?". Latviešu valodā ir ļoti daiļa dzeja. Dzejoļu garās rindas, tautasdziesmu skaistie vārdi, tās ir tik daiļas, ka neviena valoda tās nevarētu pārspēt! Latviešu valoda ir mana mīļākā valoda, un es ceru, ka jums arī patīk runāt savā dzimtajā valodā!

Amanda Skaistkalne
Ape

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda un mana mīļākā valoda. Tā vienmēr tāda būs. Latviešu valodu zina apmēram 2 miljoni cilvēku. Tas ir apbrīnojami, ka tik daudz cilvēku vēl vispār runā savā dzimtajā valodā. Man patīk šī valoda, tā ir tik skaista, interesanta un daiļa. Latvijā ir cilvēki, kas mūsu valodu padara vēl skaistāku, piemēram, Aspazija, Imants Ziedonis, Ojārs Vācietis, Rainis un vēl daudzi citi. Mācīties latviešu valodu? Tas ir tāpat kā „Mazs cinītis gāž lielu vezumu!'' Tas nav grūti, bet tajā pašā brīdī ir jāpadomā, ka jābūt plašam vārdu krājumam un jālasa daudz grāmatas. Bet mūsu valoda atšķiras no citām, tāpēc tā ir tik īpaša!

Marta Brante
Ape

Man valoda ir mana balss, to es cienu un runāju katru dienu. Ar valodu mēs sazināmies gan rakstiski, gan mutiski.

Tomass
Gaujiena

Man latviešu valoda šķiet nedaudz sarežģīta, jo man garos vārdus ir mazliet grūti izlasīt. Es latviešu valodu esmu mācījies no grāmatām un skolā. Man mīļākā grāmata ir „Kaķīša dzirnavas”, kuras autors ir Kārlis Skalbe.

Jānis Kozuliņš
Ape

Latieviešu valoda nevar pazust, jo mēs mīlam to. Latvijā ir dadz cilvēku, kuri runā latviski.

Estere Līga Zariņa
Ape

Man latviešu valoda šķiet viegla un skaista. Latviešu valodā ir gan viegli, gan grūti vārdi. Mana mīļāka grāmata ir „Sprīdītis" (Anna Brigadere).

Justs Krūmiņš
Ape

Latviešu valoda ir piņķerīga, bet ārkārtīgi mākslinieciska un bagāta ar emocijām. Visskaistākais latviešu valodā, manuprāt, ir dziesmu vārdi un dzeja. Latviešu estrādes mūzika ir kaut kas vārdiem neaprakstāms, jo emocijas, kas dziesmās ir ieliktas, var tikai izjust, ne pasacīt. Viena no manām mīļākajām skatuves māksliniecēm ir Nora Bumbiere.

Nikola
Rīga

Nevēlos meklēt tālumā vai augstos plauktos, gribu sākt ar man vistuvāko – manu tēti. Lai arī viņš ir ļoti vienkāršs darba vīrietis bez augstākās izglītības, bez izcilas latviešu valodas, viņš spēj runāt ieturēti, pieklājīgi, aizraujoši un galvenais cilvēcīgi. Viņā mīt kas man nesaprotams – spēja par visu runāt mierīgi, objektīvi un, galvenais, ka nav nozīmes vai otra persona viņam ir tuva vai gluži pretēji – tāla. Nenoliedzami mans tētis mīl arī vēsturi un grāmatas, kad palīdzējām bibliotēkai ar makulatūras nodošanu, dažas grāmatas līdz nodošanai netika, jo atceļoja uz mūsu salīdzinoši plašo bibliotēku, un laikam manī tas jau kopš bērnības palicis kā etalons manai valodas bagātībai. Grāmatas mīlu un lasu.

Agnese Keita Birzniece
Valmiera

Latviešu literatūra. Agrāk man ļoti svešs un neiepazīts lauciņš, bet nu gan manas rokas tvērušas, gan acis lasījušas un smadzenes uzsūkušas tādus darbus kā A. Brigaderes „Dievs. Daba. Darbs”, Brāļu Kaudzīšu „Mērnieku laiki”, A. Grīna „Dvēseļu putenis”, A. Čaka „Mūžības skartie”, M. Bērziņa „Svina garša” un daudzus citus. Es sevī esmu sajutusi citu latvieti, un tas, lūk, ir mūsu valodas neizdibināmais fenomens, ko droši vien neviens zinātnieks nekad neizskaidros, jo tas ir maģisks un katram pilnībā atšķirīgs, un droši vien katram citos darbos meklējams.

Agnese Keita Birzniece
Valmiera

Dodoties valodas biezajā mežā, vēlos izcelt teātri. Šim mākslas virzienam ir dota brīnišķīga iespēja spēlēties ar vārdiem, to interpretāciju, iespēja nepateikt neko, bet vienalga nodot spēcīgu vēstījumu, piemēram, Liepājas teātra izrāde „Grimmi” – darbs, kurā neviens nerunā pilnvērtīgā, vienkārši uztveramā valodā ‒, taču viss ir saprotams, un tas tikai tāpēc, ka valoda viegli pielāgojas dažādām vajadzībām – tā ir ļoti plastiska, lai arī tai ir konkrēti teorijas rāmji, taču neviens nav aizliedzis no tiem reizēm izkāpt un palūkoties uz dzīvi citām acīm.

Agnese Keita Birzniece
Valmiera

Latviešu valoda ir mana valoda, valoda, kurā mēs priecājamies, bēdājamies un dzīvojam.

Valters Parfianovičs
Rīgas 49. vidusskola

Mūsu dzimtā valoda Kā silta saule pavasara dienā. Mūsu dzimtā valoda Tik nepieciešama mums ikdienā. Tā ir tik bagāta Kā Ežezers ar savām salām. Tā ir tik vērtīga Kā rasas pilieni pļava malām. Mūsu dzimtā valoda Tik krāšņa un burvīga. Tā ir latviešu valoda Tik skaista, tomēr sarežģīta.

Anastasija
Dagda

Latviešu valodas skolotāja A. Īvāne bija tā, kuras stundās es iemīlēju valodu kā sistēmu.

Gunta Kaula
Rīga

Latviešu valoda ir jākopj un to nedrīkst pazaudēt. Latviešu valodā ir daudz likumu un tāpēc gan mums, latviešiem, un vēl jo vairāk cittautiešiem ir diezgan grūti iemācīties pareizi rakstīt un lietot valodu bez kļūdām arī ikdienā. Valoda nepārtraukti papildinās, jo arī citās valodās ienāk jaunvārdi un tad tie vai nu jāpārveido latviski, vai arī jāizdomā kaut kas savs. Mums ir bijuši daudz dzejnieku, kuriem varam pateikties par jaunvārdiem, kas mūsu laikos ir jau pilnvērtīgi un iesakņojušies vārdi. Domāju, ka katrs var savu valodu pilnveidot un papildināt, tikai vajag to gribēt.

Mārtiņš V.
Rīga

Latviešu valoda ir viena no vislielākajām un nozīmīgākajām mūsu tautas vērtībām. Tā ir tik daudzveidīga un skaista, padarot mūsu tautu īpašu un pievienojot tai savu zelta gabaliņu, ko vienmēr sargāt un pielietot. Latviešu valoda ir mūsu valoda, un mums tā ir jāsargā un jāpilnveido, lai tā vienmēr paliktu mūsu valoda un neizzustu!

Megija
Rīga

Johans Ernsts Gliks bija vācu tulkotājs un luterāņu teologs, kas aktīvi darbojās arī Latvijas teritorijā. Es domāju, ka viņš ļoti attīstīja latviešu valodu tādā veidā, ka ļāva tiem, kas neprot citas valodas, lasīt Bībeli latviešu valodā.

Renārs Kancers
Limbaži

Latviešu valoda un tās kultūra ir ieņēmusi lielu lomu manas personības veidošanās procesā. Mani uztrauc latviešu valodas nākotne, jo globalizācijas un dažādu kultūras pārstāvju integrācija sabiedrībā mūsu tautu un valodu šķeļ. Jaunvārdi tiek aizgūti no angļu valodas, un jaunā paaudze vairs nerunā tīrā latviešu valodā, tā ir pārsātināta ar anglicismiem un angļu valodas vārdu frāzēm.

Gustavs Kilbloks
Rīga

Iedomājoties par latviešu valodas bagātību un skaistumu, pirmais, kas nāk prātā, ir Dzejas dienas. Tās ar savu unikalitāti, skaistumu, spēku un radošumu parāda latviešu valodu citā gaismā.

Endijs
Rīga

Man ļoti patīk latviešu valoda, man šķiet, ka mūsu valoda ir ļoti bagāta un skaista. Tādi skanīgi vārdi, kā daile, puķuzirnīši un vēl daudzi citi fantastiski vārdi. Mums ir lieliskas latviešu literatūras grāmatas un autori. Es lepojos par mūsu valodu un tās bagātību!

Anete
Rīgas 49. vidusskola

Latviešu valoda man vienmēr ir asociējusies ar kokles melodiju. Tik daudz atsevišķu skaņu, kuras savijoties kopā rada dziesmu, kas saviļņo dziļi dvēselē. Es uzskatu, ka mums, latviešiem, šī melodija ir jāsargā un jālolo.

Evelīna Vītoliņa
Rīga

Latviešu valoda ir viena no skaistākajām valodām pasaulē. Tajā savijas itin daudz tik sarežģītu teikumu, ar tik īpatnēju interpunkciju, bet toties tieši tas dod iespēju latviešu valodas pārzinējiem izteikties tieši tā, kā viņi vēlas. Un tas ir skaisti!

Annija
Rīga

Latviešu valoda man ir mājas. Latviešu valoda skan kā droša azote, kura ir tik pazīstama, tik pierasta, tik mīļa. Man patīk kā skan mūsu valoda, kā valoda izklausās dziesmā. Mana mīļākie vārdi no latviešu mūzikas grupas „Prāta Vētra" skan šādi: „Gribu mācīties pirmos soļus un pirmo dziesmu sākt." Es vēlētos, lai mēs visi ne tikai iemācītos tos pirmos soļus latviešu valodā, bet arī turpinātu vēl daudz un ilgi.

Līva
Rīga

Es cildinu autorus, kas meistarīgi apspēlē valodu, to radoši papildina, piemēram, Imants Ziedonis, Nora Ikstena, Silvija Brice. Šie un citi autori liek man justies lepnai, ka arī es spēju saprast šo krāšņo, bagāto valodu, kas nebeidz pārsteigt.

Amanda
Rīga

Lai arī cik grūta un sarežģīta būtu latviešu valoda, tā tomēr ir mana dzimtā valoda. Latviešu valoda ir ārkārtīgi skaista un interesanta, pat tajā ir iespējams atrast kādu zemūdens akmeņu klāstu. Latviešiem vajadzētu vairāk rūpēties par pašu valodu, neļaut tajā ienākt svešvārdiem un neļaut vecvārdiem aizmirsties, jo, darinot jaunus vārdus un izmantojot vecvārdus, tā kļūs tikai skaistāka.

Patrīcija
Rīga

Esmu lepna runāt un lietot latviešu valodu, tā ir tik daudzveidīga un patiesa valoda. Tā pierāda manu personību, vārdu krājumu, nacionalitāti un noteikti padara mani lepnu ikreiz, kad to lietoju. Šo valodu esmu mantojusi no senču senčiem un vēlos, lai tā paliek tikpat plaša un skaista, mazinot anglicismu un citu valodu iejaukšanos mūsu valodā.

Sindija
Rīga

Izlasot Imanta Ziedoņa dzejoli „Par prātu, saprātu, emocijām un afektiem”, es kārtējo reizi pārliecinājos par to, cik latviešu valoda ir skaista. Imants ziedonis kā talantīgs dzejnieks spēj izdaiļot savu dzeju ar skaistiem latviešu vārdiem.

Henrijs Andruzskis
Rīga

Esmu ļoti liels fans latviešu mūzikas grupai „Prāta vētra”, un, ieklausoties viņu dziesmu vārdos, es brīnos, cik latviešu valoda ir bagāta un cik dažādi to var izmantot!

Artūrs Mitrofanovs
Rīga

Esot teikts, ka klusēšana ir zelts, manuprāt, latviešu valodu turēt klusībā ir grēks. Latviešu valoda ir visas mūsu tautas spēks.

Anna Lanska
Rīgas 49. vidusskola

Latviešu valoda ir mana valoda, valoda, kurā mēs priecājamies, bēdājamies un dzīvojam.

Valters Parfianovičs
Rīgas 49. vidusskola

Ojārs Vācietis.

Latviešu valoda, manuprāt, ir diezgan sarežğīta valoda, kuru prot tikai ~2 miljoni cilvēku, taču liela daļa no tiem latviešu valodā iesaista dažādus anglicismus un pieļauj gramatikas kļūdas. Viena no lietām, kas man ļāvusi apzināties manas valodas bagātību, ir grāmatas. Es grāmatas lasu jau no agras bērnības, un man vienmēr ir paticis tās lasīt. Lasot grāmatas, var ļoti paplašināt savu vārdu krājumu un iemācīties vārdus, kuri pirms tam nekad nav dzirdēti. Viena no pirmajām grāmatām, kuru lasot es apzinājos latviešu valodas skaistumu, bija Māras Cielēnas grāmata ,,Zīļuks". Manuprāt, mācēt runāt pareizā latviešu valodā ir patiešām brīnišķīgi.

Emīlija
Rīga

Latviešu valoda ir dzimtā valoda apmēram 1,7 miljoniem cilvēku, galvenokārt Latvijā, kur tā ir vienīgā valsts valoda. Tajā starpā esmu arī es, un tapēc es to cienu.

Edgars Zilgalvis
Rīda

Man liekas, ka mūsu valoda ir vissvarīgākā tieši mums. Tā ir sarežģīta, bet to zināt ir ļoti liels dārgums.

Matīss
Rīga

Latviešu valoda, mana dzimtā valoda, ir dzimtā valoda gandrīz 2 miljoniem cilvēku. Tā pasaules valodu kopā nav liela vai citām valstīm nozīmīga, bet, manuprāt, tās spēks ir neaptverams. Mans viedoklis par kādu cilvēku ļoti mainās, kad es dzirdu nepareizu latviešu valodu, jo, manuprāt, valoda rāda, cik ļoti cilvēkam rūp. Es uzskatu, ka mēs visi varam daudzināt latviešu valodu runājot pareizā latviešu valodā, lasot grāmatas, ik pa laikam aizejot uz kādu izrādi, jo galu galā tā ir mūsu valoda un mums tā ir jāpiekopj.

Marta
Rīga

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Es tajā runāju, rakstu un lasu. Sākot skolu, domāju, ka es jau zinu latviešu valodu, bet tagad mācos 8. klasē un vēl joprojām uzzinu daudz ko jaunu, kā arī arvien vairāk domāju par tās lietošanu. Latvijā ir daudz mūziķu, kuri liek man aizdomāties par to, cik skaista ir mūsu valoda. Lai arī man patīk klausīties mūziku citās valodās, mīlestība pret latviešu mūziku nekad nepazudīs.

Māra
Rīgas 49. vidusskola

Latviešu valoda skan kā vārdu kamols, kas ir jādzird vairākas reizes, lai to atpinķerētu.

Roberts
Rīga

Manuprāt, latviešu valoda ir ļoti bagātīga un krāšņa. Latviešu valodas likumi ir diezgan sarežģīti, taču tos var apgūt. Savu vārdu krājumu var paplašināt, lasot latvju dzeju, dziedot latvju dziesmas. Latvijai ir ļoti daudz talantīgu komponistu, piemēram, Emīls Dārziņš, Jāzeps Vītols, Mārtiņš Brauns. Valoda, ko viņi izmanto savās dziesmās, ļoti labi attēlo mūsu valodas skaistumu.

Elza

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Latviešu valoda ir sarežģīta, bet, ja runā pareizi, tā ir ļoti skaista. Latvijā bija un ir dzejnieki, raksnieki, komponisti, kas ir rakstījuši skaistu dzeju grāmatas, dziesmas latviešu valodā. Piemēram, Aspazija, Māra Cielēna, Imants Kalniņš.

Marta
Rīga

Manuprāt, latviešu bagātību un skaistumu ir ļāvis apzināties notikums Dzejas dienas, kas norisinās katru gadu. Mani ļoti fascinē latviešu valoda. Tā ir ļoti sarežģīta, bet tajā pašā laikā ļoti skaista valoda.

Roberts
Rīga, Latvija

Latviešu valoda ir skaista valoda, kura zināma ir ļoti maz cilvēkiem pasaulē. Latviešu valoda ir arī diezgan grūta valoda. Es domāju, ka latviešu valodu vajadzētu izplatīt vairāk un to izmantot pareizi, jo daudz jaunieši to sajauc kopā ar anglicismiem un izmanto nepareizi.

Estere
Rīga

Runāt latviešu valodā bez citvalodu iestarpinājumiem daudziem cilvēkiem varētu šķiet sarežģīti, jo visdrīzāk nezina to vārdu latviski. Tādā veidā latviešu valoda tiek piesārņota, un tāpēc ir jācenšas runāt pēc iespējas tīrākā latviešu valodā.

Anete
Rīgas 49. vidusskolas

Latviešu valoda ir ļoti vērtīga un bagāta ar skaistiem vārdiem. Grūti iedomāties, ka tikai 2 miljoni cilvēku prot runāt latviski. Mums daudz ir jālepojas, ka mums ir pašiem sava valoda.

Arturito

Latviešu valoda man atgādina mājas. Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, un es katru dienu uzzinu kādu jaunu vārdu. Tā var būt dažkārt grūta, bet vienmēr būs skaista, krāšņa un, protams, mājīga. Izdzirdot latviešu valodu kādā citā valstī, tas sagādā man mieru, un es jūtos drošāk.

Samanta Freivalde
Rīgas 49. vidusskola

Latviešu valoda ir ļoti skanīga valoda, manuprāt, latviešiem vajadzētu sākt vairāk cienīt latviešu valoda, galu galā latviešu valoda ir mūsu dzimtā valoda.

Madara Krūmiņa
Rīga

Lasot latviešu dzeju, esmu pamanījis, ka ir daudz iespējas formulēt teikumus. Vārdi ir daudz un dažādi, un, veidojot atskaņas, var sanākt loģiski teikumi.

Markuss Seļakovs
Rīga

Es zinu latviešu valodu, kuru zina tikai apmēram 2 miljoni cikvēku no visiem 7 miljardiem cilvēku visā pasaulē, bet arī, ja dzīvo Latvijā, tā jāmācās katru dienu.

Kristofers
Rīga

Latviešu tautas pasakas ir unikālas un interesantas. Latviešu valoda ir mierīga, tādēļ ir viegli lasīt pasakas. Tādēļ es esmu lepns par to, ka tā ir mana dzimtā valoda.

Ričards
Rīga

Manuprāt, Latvijā tagad ir par daudz citu valodu vārdu, bet, lasot dzeju, teikas un citus avotus, nevar redzēt neko no citu valodu vārdiem latviešu literatūrā.

Rūdolfs
Rīga

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Es to izmantoju katru dienu skolā, mājās un pat citās valstīs. Es lepojos par latviešu valodu, un man ir prieks, ka māku runāt un rakstīt latviešu valodā.

Luize
Rīga

Mūsdienās ļoti daudz cilvēku Latvijā savā starpā sarunājas angliski vai citās valodās. Tā ir viena no galvenajām problēmām, kāpēc latvieši runā neparizi. Jārunā savā dzimtajā valodā!

Edvarts

Mūsu latviešu valodā cilvēki var daudzināt mūsu valodu, izrunājot vārdus pareizi. Arī runājot ar cilvēkiem latviešu valodā, nelietot angļu valodas vārdus. Lasot latviešu grāmatas, mēs varam papildināt mūsu vārdu krājumu un iemācīties vecvārdus!

Gustavs Celms
Rīga

Es daudzinu latviešu valodu, to lietojot pareizi un izglītojot citus cilvēkus par to, kā to pareizi lietot.

Ričards
Rīga

Mūsdienās ļoti maz cilvēku izmanto pareizu latviešu valodu. Latviešu valoda ir valoda, kurā runāju katru dienu. Latviešu valoda skan kā stāsts, kas sākumā ir grūti saprotams.

Kristaps
Rīga

Esmu lepns par savu valodu un cenšos to kopt, jo valoda var turpināties un saglabāties tikai tad, ja to izmanto pareizi.

Kristofers
Rīga

Latviešu valoda ir grūta, to nevar iemācties tikai runājot. Ja to iemācās, izklausies gudrs 🙂 Tā tiešām nav viegla valoda, bet skaista, un tai ir liela vēsture. To vajag paturēt.

@ciniits
Rīga

Latviešu valoda ir grūta, bet es mācos to.

Andrejs
Daugavpils

Mūsu latviešu valoda ir bagātīgi skaista valoda, kas daudz par mums pasaka un veicina mūsos patriotismu, tā ir mūsu dzimtā valoda. 

Gustavs
Rīga

Latviešu valoda ir ļoti vērtīga un bagāta ar skaistiem vārdiem, kuri izsaka kādu skaistu domu. Grūti iedomāties, ka tikai ~2 miljoni cilvēku prot runāt latviski no visiem 7 miljardiem pasaules iedzīvotāju. Latviešu valodā ir arī ļoti skaistas dziesmas. Bieži vien tautasdziesmās vārdi stāsta par mūsu tradīcijām, līdz ar to tās palīdz valodas daudzināšanai. Tā ir mana dzimtā valoda, un es ar to vienmēr ļoti lepošos.

Kārlis
Rīga

Visus savus 12 gadus mācoties skolā, esmu sēdējis daudzas stundas latviešu valodā un literatūrā. Bet, par pārsteigumu, latviešu valodas vērtību esmu tikai tagad sācis apjaust. Katra cilvēka valodas zināšanas atspoguļo katra cilvēka personību.

Jānis
Rīga

Tā ir gan filma, gan arī grāmata, ko ir sarakstījīs A. Grīns. Protams, ka runa ir par romānu „Dvēseļu putenis”. Lasot šo grāmatu, man atnāca tāda kā apgaismība par to, cik ļoti latviešu valoda ir spēcīga un bagātīga. Uzzināju daudz jaunvārdu. Man ik pa laikam bija jāierakstā kāds vārds internetā, lai uzzinātu tā patieso nozīmi, kas man lika aizdomāties - vai tiešām es pārzinu latviešu valodu?

Bruno Voronovs
Rīga

Mūsu valodas burvību man lika apzināties Imants Ziedonis, kurš savā dzejā sniedz iespēju izjust un pieskarties tādai latviešu valodai, ko, iepsējams, neizmantojam ikdienā. Latviešu valodā mēs varam izteikties ļoti plaši un skaisti kā to savulaik ir izdarījuši un turpina darīt latviešu dzejnieki un rakstnieki. Esmu lepna par savu valodu un cenšos to kopt, jo valoda var turpināties un saglabāties tikai tad, ja to izmanto pareizi.

Viktorija
Rīga

Latviešu valoda ir valoda, kurā runāju katru dienu. Tā ir bagāta ar savu plašo vārdu krājumu un dažādajiem locījumiem. Bieži sanāk runāt un apkārt dzirdēt nepareizu latviešu valodas izmantojumu, taču tas arī liek valodai augt un paver vairāk iespēju. Tomēr, manuprāt, katram ir jāmāk izmantot arī pareiza un tīra latviešu valoda.

Elza
Rīga

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, un es uzskatu, ka tā ir viena no lielākajām tautas vērtībām. Latviešu valoda mūs vieno un pilnveido. Manuprāt, katram latviešu valoda ir jāzina, lai mēs to spētu attīstīt un izplatīt.

Kārlis
Rīga, Latvija

Par latviešu valodas skaistumu un bagātību liecina latviešu reps. Ir grūti veidot atskaņas un tekstus, kuriem ir loģisks iznākums. Latviešu izpildītājiem tas izdodas pārsteidzoši.

Artūrs
Rīga

Nereti klausoties latviešu dziesmas, es ievēroju to, ka dziedātājs izmanto sarežģītus un netradicionālus vārdu salikumus, kas mani vienmēr priecē, jo tas liek man saprast, cik bagāta un daudzveidīga ir latviešu valoda.

Oto Misiņš
Rīga

Valoda ir mana dvēseles sakne. Tā man ļauj izpaust savas domas, emocijas un spriedumus citu valodas zinātāju starpā. Tā ir kā kopa, kuru vieno kopīga tauta. Tauta, kura attīsta un izdaiļo to ik dien’ . Dvēseles patiesā valoda.

Jēkabs Žagata
Rīga

Kad biju Nīderlandē apmaiņas programmā un, kad runāju ar citiem latviešiem, biju izbrīnīts, cik ļoti ieinteresēti ārzemnieki bija par latviešu valodas skaistumu un tās dīvaino skanējumu. Uz mani skatījās kā citplanētieti un lika saprast, ka latviešu valoda ir lepnums.

Mārtiņš Bareika
Rīga

Latviešu valoda manās acīs ir valsts lielākā vērtība. Es uzskatu, ka bez valodas nevar būt patstāvīga valsts un tauta. Valodas mērķis ir atspoguļot mūsu kultūru un mūsu cilvēkus. Katram latvietim valoda ir vērtība, jo valoda ir vēsture un nākotne katrai tautai, un tikai mēs varam to daudzināt vai nonīcināt. Katram ir jānosargā sava valoda, jāstiprina tā, lai valoda varētu kļūt par tavu vērtību.

Marks Zaltans
Rīga

Bieži neklausos mūziku latviešu valodā, bet nesen klausījos daudz dažādu mūziķu dziesmas. Biju pāsteigta par vārdu daudzumu un vārdu izvēli. Daudzu populāru dziesmu vārdi ir no dzejniekiem, rakstniekiem, kuri nozīmīgi Latvijai. Man tas liekas pārsteidzoši, ka mums populāru un mīļu dziesmu vārdus ir sarakstījis, piemēram, Imants Ziedonis.

Līva
Rīga

Esmu dzimusi Latvijā, tātad, protams, runāju latviešu valodā. Lai gan esmu dzimusi un uzaugusi Latvijā, latviešu valoda man nav tā labākā, bieži runājot lietoju anglicismu, reizēm nepareizi izloku un izrunāju dažus vārdus. Manuprāt, katram cilvēkam dzimtā valoda jāmāk parezi lietot. Cenšos lasīt grāmatas un reizi pa reizei noskatos kādu latviešu filmu vai arī aizeju uz kādu teātra izrādi, lai uzlabotu savu latviešu valodu.

Viktorija 7.a
Rīgas 48. vidusskola

Latviešu valoda skan kā stāsts, kas sākumā ir grūti saprotams.

Evelīna
Rīga

Johans Ernsts Gliks bija vācu tulkotājs un luterāņu teologs, kas aktīvi darbojās arī Latvijas teritorijā. Es domāju, ka viņš ļoti attīstīja latviešu valodu tādā veidā, ka ļāva tiem, kas neprot citas valodas, lasīt Bībeli latviešu valodā. E. Gliks, nodibinot skolas, ļāva izglītot daudz bērnu.

Ričards

Mani ļoti fascinē latviešu valoda. Tā ir ļoti sarežģīta, bet tajā pašā laikā ļoti skaista valoda. Ir simtiem veidu, kā izsteikties latviešu valodā, un tie visi ir unikāli.

Edvards
Ādaži

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda, un es ar to lepojos. Tā ir bagātīga ar skanīgiem vārdiem, kuri izsaka kādu skaistu domu. Tai ir pietiekoši sarežģīta pareizrakstība un izruna, jo katru gadu skolā mācāmies ko jaunu un papildinām savas zināšanas. Latviešu valodā ir arī ļoti skaistas dziesmas. Tautasdziesmās vārdi stāsta par tradīcijām. Ar to latviešu valodu var daudzināt. Ir prieks runāt tik skaistā valodā!

Ulrika
Rīgas 49. vidusskola

Latviešu valoda man ir ļoti svarīga, jo tajā es ikdienā komunicēju. Latviešu valoda mums ir svarīga, jo mēs esam latvieši un mums ir jabūt par to lepniem, jo tā ir ļoti daiļa. Es esmu lepna par savu valodu!

Marta Tiltiņa
Rīga

Latviešu valoda ‒ tā nav viegla, taču tik daiļa! Latviešu tautasdziesmas jau vien parāda to, cik daudz un skaistu vārdu pieder mūsu valodai! Mūsdienās vairs negadās bieži dzirdēt visus šos vārdus un mēs valodu bojājam ar vārdiem, kas ienākuši no svešvalodām. Un tomēr ‒ sirdī patiesi ir lepnums mācēt runāt pareizi tik krāšņā valodā.

Līga
Rīgas 49. vidusskola

Latviešu valoda ir liela daļa no manas dzīves. Latviešu valoda ir mājas. Ar latviešu valodu es esmu saskārusies visu mūžu. Ja latviešu valodu izmanto pareizi, tad tā var būt daiļa, skaista un unikāla. Daudzi latviešu valodu izbojā ar anglicismiem un nepareizu gramatiku. Tie arī ir tie cilvēki, kuri domā, ka latviešu valoda nav skaista valoda. Arī es mēdzu izmantot šos anglicismus, bet es cenšos tos nelietot, lai izjustu to, cik skaista ir mana dzimtā valoda!

Džūlija Bubiša

Mūsdienās ļoti maz cilvēku izmanto pareizu latviešu valodu. Cilvēki sarunājas, sarakstās, lasa, raksta angļu valodā. Latviešu valoda ir sarežģīta, bet to var iemācīties un saprast. Daudzi cilvēki ir slinki, tāpēc viņi nevēlas mācīties un negrib saprast latviešu valodu vai izmantot to. Man latviešu valoda ir pirmā valoda, bet es redzu latviešu valodas stundas kā sarežģītas. Bet lasīt latviešu valodā ir vienkārši, un grāmatas, kā „Staburaga bērni”, var paplašināt vārdu krājumu un palīdzēt saprast pareizrakstību. Šī ir ļoti interesanta un gara grāmata, kuru var lasīt vairākas reizes.

Emīls
Rīgas 49. vidusskola

Latviešu valoda, manuprāt,ir ļoti grūta valoda, bet tā ir arī ļoti skaista. Man visvairāk patīk dzeja latviešu valodā, tā ir īsa, bet ar lielu nozīmi. Dzejā tiek lietoti vārdi, kuri tiek sasaistīti kopā un kuri veido skaistu un māksliniecisku dzeju. Es katram iesaku lasīt dzeju, tā liks padomāt, cik vārdiem bagātīga un skaista ir mūsu valoda.

Salma Abusalema
Rīgas 49. vidusskola

Vizma Belševica ir latviešu rakstniece un dzejniece. Viņas grāmata un filma ir ļoti skaidra, un tā man liek saprast par vārdu krājumu. Kad izdzirdu kaut ko par latviešu valodu, uzreiz iedomājos par dzejniekiem. Un, ņemot vērā, ka mana mīļākā rakstniece ir Vizma Belševica…domāju par viņu un viņas vārdu krājumu. Cik skaidri un saprotami viņa izsakās.

Niāra Tiltiņa
Rīga

Johans Ernsts Gliks bija vācu tulkotājs un luterāņu teologs, kas aktīvi darbojās arī Latvijas teritorijā. Es domāju, ka viņš ļoti attīstīja latviešu valodu tādā veidā, ka ļāva tiem, kas neprot citas valodas, lasīt Bībeli latviešu valodā. E. Gliks, nodibinot skolas, ļāva izglītot daudz bērnu.

Ernests Saulītis, 7. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Dzeja ir viens no veidiem, kā cilvēki izsaka savas emocijas un jūtas, kuras, iespējams, nevēlas veltīt nevienam konkrēti, bet grib izteikt tik un tā. Manuprāt, viens no izcilākajiem un talantīgākajiem latviešu rakstniekiem un dzejniekiem ir Imants Ziedonis, kura dzeja ir ļoti skaista un tajā pašā laikā arī dziļa, kas liek aizdomāties par dažādām dzīves vērtībām. „Tu esi miers, miers, miers, / Pasaule guļ mums pie kājām...” Šis noteikti ir viens no maniem mīļākajiem dzejoļiem, jo tas ir skaists un mierīgs, un nedaudz arī sapņains. Šajā dzejolī ir lietota tiešām ļoti skaista un bagāta latviešu valoda.

Tīna Jaunozoliņa, 9. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Latviešu valoda ir mana dzimtā valoda. Godīgi sakot, es pamanīju, ka diezgan maz lasu, skatos filmas latviešu valodā. Man nebija intereses, bet teātris to visu pamainīja. Teātrī ir dažāda vecuma aktieri, visvairāk es apbrīnoju jaunos aktierus. Viņiem apkārt ir ļoti daudz modernu anglicismu, bet viņi prot runāt skaidrā latviešu valodā. Manuprāt, mūsu valoda ir grūta, tāpēc skaidri un gramatiski pareizi runāt mūsdienās, 21. gadsimtā, patiešām ir māksla! Kopš sāku apmeklēt teātri, sāku vairāk interesēties arī par latviešu dzeju, literatūru, cenšos attīstīt savu valodas krājumu. Ceru, ka Latvijā vēl ir jaunieši, kuriem šis viss ir interesanti un ka Latvijas kultūra, literatūra neizmirs.

Līva Krjučkova, 9. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Darbs, kas ļāvis man apzināties latviešu valodas bagātību, ir Aleksandra Čaka poēmas fragments „Sprediķis Piņķu baznīcā”. Latviešu valoda man ir dzimtā valoda, un es to lietoju katru dienu. Kopš dzimšanas esmu sev visapkārt dzirdējis, kā visi runā latviešu valodā. Es apzinājos tās bagātību pavisam nesen. Literatūras stundā lasīju A. Čaka darbu „Sprediķis Piņķu baznīcā” un sapratu, cik mana valoda tomēr ir skaista. Šajā darbā A. Čaks ir lietojis daudzus labus izteicienus, un visi šie teksti patiešām mani aizskar. Var saprast, ka A. Čaks bija meistars, jo ne jau tāpat viņš būtu kļuvis tik populārs. Es esmu lasījis viņa populāros dzejoļus, kurus viņš rakstīja savām mīļotajām, un tie man ļoti patika. Manuprāt, latviešu valoda ir ļoti daiļa.

Umārs Valijevs, 9. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Man latviesu valoda ir dzimtā valoda, kuru es izmantoju katru dienu, lai sazinātos gan ar vecākiem, gan ar draugiem, gan ar citiem cilvēkiem. Pat ja man latviešu valoda ir dzimtā valoda, es to bojāju ar anglicismiem, bet es to saprotu un no tiem cenšos izvairīties. Ja man prasītu kādu autoru un darbu, kurš ir latviešu valodas paraugs, man prātā nāktu „Bille”, kuras autore ir Vizma Belševica, jo tā ir viena no latviešu grāmatu un filmu klasikām. Man prieks, ka es zinu latviešu valodu, bet man ir jāpiestrādā pie izrunas un gramatikas.

Dainis Grava, 8. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Mana pirmā dzimtā valoda un manas valsts valoda ir latviešu valoda. Tajā es sarunājos ar draugiem, skolotājiem un bieži arī ar svešiniekiem. Latviešu valoda man liek saprast, ka cilvēks, ar ko es runāju, ir vai nu dzimis Latvijā, vai mīl šo valsti, tāpēc iemācījās valodu tikai tādēļ, lai kļūtu par tās pilsoni. Ļoti pēc tās skumstu, kad esmu ārzemēs, jo tur sanāk sarunāties tikai angliski, un ļoti priecājos, ja kāds pasaka kaut ko latviešu valodā. Man liekas, ka ļoti labs latviešu valodas avots ir skolā dotais teksts, jo mēs to kārtīgi analizējam, un dažreiz uzrodas vārdi, ko nezinām vai ikdienā nelietojam, un dažreiz šis teksts var iekļaut kādu sinonīmu vai nestandarta vārdu izvietojumu.

Ernests Ļegajevs, 8. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Latviešu valoda ir ļoti sarežģīta, taču cilvēki, kuri to māk, zina, ka tā ir ārkārtīgi skaista. Man ļoti patīk klausīties Latvijas himnu, jo tad es jūtos lepns par to, ka es esmu latvietis. Es pats nepiedzīvoju šo momentu, taču man ļoti patīk klausīties to brīdi, kad pirmo reizi dziedāja Latvijas himnu Dziesmu svētkos. Man liekas, ka tas moments satuvina visus latviešus, un es pat nevaru iedomāties, kā tas bija tajā dienā. Skatoties šo video, man tiek atgādināts par to, kas latviešiem bija jādara, lai varētu dziedāt šo himnu.

Jānis Vanags, 8. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Latviešu valoda man nozīmē gandrīz visu. Es domāju, rakstu sazinos un runāju latviski. Tā man ir visapkārt, un, pēc manām domām, mēs to nenovērtējam pietiekami daudz. Darbs, kas man asociējas ar labu latviešu valodu, ir Rūdolfa Blaumaņa novele „Nāves ēnā”. Varbūt tas ir tādēļ, ka man patika pats stāsts, bet varbūt tam nav nekāda iemesla. Daudzie vecvārdi „Nāves ēnā” lika man aizdomāties par to, cik ļoti latviešu valoda ir mainījusies, gadiem ejot. Protams, katra valoda attīstās un mainās, bet mani vienaudži, tai skaitā arī es, ikdienā sāku izmantot arvien vairāk un vairāk anglicismu. Manuprāt, tas nav pareizi, un mums vajadzētu vairāk novērtēt mūsu tautas valodu.

Lita Kovisare, 8. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

„Es aizvēru acis un jutu patīkamu siltumu savā sejā. Tā bija pavasara dvaša. Tad es manīju, ka pavasaris saņem manas rokas un čukst: „Vai tev ir prieks, mans bērns?” „Jā, jā!” es saucu un smējos, un lēkāju uz vienas kājas.” Tas ir citāts no J. Jaunsudrabiņa „Baltās grāmatas”. Neesmu ļoti daudz latviešu autoru darbu lasījusi, bet šis ir viens no tiem, kas man ir palicis atmiņā. J. Jaunsudrabiņa aprakstītā lauku sēta, gadalaiku ritējums, mazā Janča pieaugšana no mazā, nebēdnīgā vērotāja, mīlestība pret dabu un dzīvniekiem. Autors izmanto daudz epitetu, salīdzinājumu, kas padara valodu bagātu, un man bija viegli iztēloties stāsta gaitu. Latviešu valoda man ļauj saprast, domāt, mīlēt, paust savu viedokli, to es izmantoju katru dienu.

Evelīna Broka, 8. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

1903. gadā izdotā Annas Brigaderes pasaku luga „Sprīdītis” uzsāk jaunu žanru, kas ir bagātinājis mūsu latviešu valodu. Šo lugu iepazīstam jau bērnībā. Sprīdītis meklē savu Laimīgo zemi, izsoļo pļavas un mežus. Tam līdzi seko skaisti dabas apraksti. A. Brigadere prot uzburt pasaku tēlus, tos aprakstīt, lai mēs kā mūsdienu lasītāji arī iedomātos, kādi tajos laikos bija meži un saimnieku sētas, kā toreiz uzvedās un rīkojās cilvēki. Valodas lietojums atšķiras no tā, kā to izmantojam šodien.

Valters Jirgensons, 7. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Rainis bija latviešu rakstnieks, dramaturgs, tulkotājs, politiķis un žurnālists. Šī iemesla dēļ viņam bijuši daudzi sasniegumi, un viņš ir ievērojami ietekmējis latviešu literatūras attīstību. Rainis ieviesis daudz jaunu vārdu latviešu valodas vārdu krājumā, piemēram, malds, mīla, neveidība, pārpilne, pielipīgs, plūsma, pūsma, rēns, riets, saulvedis, sīkt, smagme, spozme, skaidre, šalts, tāle, trīce, veldze, vēlme, vizma un daudzus citus. Ilggadējās Dzejas dienas tiek rīkotas septembrī par godu Raiņa dzimšanas un miršanas dienai.

Kristaps Saulītis, 7. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Grāmata „Rūķi un pūķi” ir Latvijas skaistuma paraugs, jo grāmatā ir aprakstīts Latvijas laika periods no proklamēšanas līdz Otrā pasaules kara sākumam. Grāmatā ir aprakstīts par 19. gadsimta muižām, senu tradīciju – rumulēšanos, naudas vienību „lats” un vēl daudz ko citu. Es uzskatu, ka Latvijas vieni no skaistākajiem laikiem bija šie pirmskara gadi – 30.tie gadi. Šie ir arī vieni no skaistākajiem laikiem, jo tikko vēl bija izveidota Latvija. Marģeris Zariņš ar grāmatu „Rūķi un pūķi” parāda šos skaistos laikus.

Augusts Mednis, 7. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Man ļoti patīk Roberta Mūka dzeja. Lasot pazūdi sevī, tā ir sapņaina un filozofiska, un to ir ļoti grūti panākt – ne tikai dzejā, bet arī visos domrakstos, stāstījumos un runājot. R. Mūku vairāk iepazinu caur skatuves runas pulciņu „Ķocis”, kur rakstīju domrakstu par viņu un viņa dzeju. R. Mūks tiešām ir aizraujošs rakstnieks. Vienu rītu, kad paņēmu viņa dzejoļu krājumu un sāku lasīt, attapos jau grāmatas vidū. Tā bieži nemēdz notikt, jo man ātri apnīk lasīt. Ja dzeju sarakstījis cilvēks, kurš prot parādīt latviešu valodas bagātību un daudzveidību, tad var ieslīgt un pazust dzejā. Tas, manuprāt, ir pats svarīgākais latviešu literatūrā.

Katrīna Jeruma, 7. kl.
privātā pamatskola „Gaismas tilts 97"

Es neapzinos sevi ārpus latviešu valodas, es tajā dzīvoju, tas ir gaiss, ko elpoju, un, pilnībā piekrītot L. Vitgenšteinam, tās ir manas pasaules robežas. Valodā ir spēks. Tajā es apzinos un izsaku savas izjūtas, vērtības: mana ģimene, mana valsts, vecāku mīlestība, bērna paļāvība un uzticība, līdzcilvēku godīgums. Man ir dziļa nepatika pret liekulību, meliem, nepatiesību, draudiem. Cilvēki nereti domā: ”Es runāju, es esmu valodas saimnieks, varu teikt, rakstīt, ko gribu, būvēt savu realitāti.” Tomēr tā nav. Sacītais, rakstītais ne tikai apliecina, bet arī atmasko. Ieklausies, aiz sacītā sadzirdi nepateikto un atšķir gaismu no tumsas. Es nemācu citus, to es saku sev.

Dace Dalbiņa
Rīga

Latviešu valodas kā pasaules līmeņa kultūras fenomenu es saistu ar izcilo Raini. Viņš jau pirms 100 gadiem radīja dzeju un lugas, kuru saturs un ietvertā filzofiskā jēga neatpaliek no pasaules līmeņa klasiķiem. Mēs savā dzimtajā valodā varam izteikt vissarežgītākās metaforas un visdziļākās domas ar augstu filozofisku pievienoto vērtību. „Es ritu, ritu/Ņemot un dodot topu par citu/ Vēl ritu." (Rainis)

Inga Skrūzmane
Otava, Kanāda

Manuprāt, man apzināties latviešu valodas bagātību un skaistumu lika Imants Ziedonis. Imanta Ziedoņa dzeja ir ļoti izjusta un dvēseliska. Tajā izteiktie pārdzīvojumi un pieredze, kā arī emocijas un nesaprotamais ir izteikts bagātā valodā, pievēršot uzmanību detaļām tā, lai rakstīto ir viegli uztvert. Visvairāk man „sirdī iekrita" Imanta Ziedoņa dzejolis „Mainīgā". Tas bija pirmais darbs, kuru tiešām lasīju ar interesi pat vairākas reizes. Šis dzjolis ir par dabu, konkrētāk, jūru, kuru arī es esmu iemīlējusi un sapratusi tās dzejisko nozīmi ar dzejas palīdzību. Man vienmēr jūra un dziļi ūdeņi ir iedvesuši bailes un nepatiku, taču, iztēlojoties to ar Imanta Ziedoņa vārdiem, tā šķiet uzrunājoša, skaista un stipra. Bailes nu ir pārvarētas.

Linda Garbile
Jelgava, Latvija

Man, kā jau katrai mazai knīpai, pirms gulētiešanas katru vakaru lasīja pasakas. Vismīļākas bija I. Ziedoņa krāsainās pasakas. Es nevarēju aizmigt, nenoklausījusies visu līdz galam, tur taču tāda fantastika iet gaisā! Krāšņās krāsas, notikumi mani apžilbināja un veidoja mīlestību pret valodu, ļāva apzināties tās plašās izteikšanās iespējas. Šo pasaku īpašā noskaņa nebūtu iespējama citā valodā, ar citām tradīcijām, un citiem uzskatiem. Vai tad jebkuras citas valsts trolejbusa vadītājs, dzenot nost no sliedēm sienāzi, apzināsies sevi kā Zaļās pasakas varoni?

Ilze Eizengrauda
Jelgava, Latvija

Citāts „Katras tautas lielākais dārgums ir tās valoda, bez kuras nacionālās kultūras izveidošana nav domājama", pēc manām domām, vēsta par to, ka katras tautas kultūras saknēs ir tās valoda, kura izsakņojusies caur literatūru, mākslu un mūziku. Es esmu lepna, ka varu atzīt, ka mūsu tautai ir svētki, kas izceļ patriotismu un latviešu valodas vārda spēku, piemēram, Dziesmu un deju svētkos kori izdzied latviešu spēka dziesmas, kuru pamatā ir vārdi, kas skar latviešu emocijas un pārdzīvojumus, kas aizkustina katra klausītāja sirdi. Katrs dzejolis un tautasdziesma atveido mūsu valodas bagātību caur pantiem, caur rindiņām un tekumiem. Es varu secināt, ka ir svarīgi iepazīt latviešu valodu caur kultūru, jo tur ir tās sākums un uzplaukums.

Līva Limanāne
Jelgava, Latvija

Mans piemērs, kas man ļāva apzināties latviešu valodas bagātību un skaistumu, bija eksāmens latviešu valodā, precīzāk, runas daļa. Rakstot runas daļu, man bija daudz dažādu variantu, kā labāk vai konkrētāk uzrakstīt par savas runas tēmu, jo latviešu valoda ir plaša un bagāta. Par valodas lietotāja meistarību liecina moments, kad vajadzēja atbildēt uz jautājumiem par savu runu, jo cilvēkam jākonstruē pareiza un loģiska atbilde, lai tā būtu gramatiski pareiza. Visa runas daļa atspoguļo to, kādas zināšanas un prasmes tev piemīt, tādējādi pārbaudot tavas dzimtās valodas vārdu bagātību un tās pareizu lietošanu. Latviešu valoda tiešām ir skaista valoda, jo nekur citur tā nav kā tikai Latvijā. Latviešiem jālepojas par to un jāattīsta.

Sofija Šabaļina
Jelgava, Latvija

Iedomājoties par latviešu valodas bagātību un skaistumu, pirmais, kas nāk prātā, ir Dzejas dienas. Tās ar savu unikalitāti, skaistumu, spēku un radošumu parāda latviešu valodu citā gaismā. Liek cilvēkiem lepoties un cienīt savu valodu, liek teikt: tā ir mana valoda, un es ar to lepojos! Dzejas dienas liek pakavēties atmiņās un cildināt latviešu dzejniekus, kas ir nesuši latviešu valodas godu cauri gadiem. Dzejas dienas iedrošina un dod drošību jaunos dzejniekus piedalīties un radīt savu, nest mūsu valodas godu tālāk. Manuprāt, jebkurš var lepoties ar savu dzimto valodu, jo tā ir liecība, ka mēs kopā to izcīnījām, lolojām.

Gerda Sproģe
Jelgava, Latvija

Latviešu mūziku es klausos reti, mani tā īpaši nepiesaista. Bet kādu dienu, sēžot kafejnīcā, es saklausīju klusu mūziku. Tā bija Renāra Kaupera dziesma „Mazā bilžu rāmītī". Es vēlējos sameklēt informāciju par šo dziesmu un uzzināju, ka tās vārdu autors ir Imants Ziedonis. Es sāku meklēt un lasīt I. Ziedoņa sacerējumus un biju pārsteigta par dzejnieka valodas meistarību.

Daniela
Jelgava, Latvija

Juris Alunāns bija viens no izcilākajiem jaunlatviešu kustības dalībniekiem. Viņš bija pirmais, kas ar savu dzeju, liekot pamatus latviešu nacionālajai literatūrai, parcēla latviešu tautu kultūrtautu līmenī. 1856. gadā tika izdots Jura Alunāna atdzejas un oriģināldzejas krājums „Dziesmiņas, latviešu valodai pārtulkotas”.Krājums izraisīja sprādzienam līdzīgu reakciju Baltijas vācu konservatīvajā sabiedrībā, un tiek uzskatīts par jaunlatvieš kustības sākumu. Krājums veicināja to, ka didaktiski izkladējošo mērķu vietā latviešu literatūrā dominanti ieguva mākslinieciski mērķi un literārā jaunrade kļuva par daļu no nacionālās atmodas procesa.

Violeta
Jelgava, Latvija

Annas Sakses grāmata „Pasakas par ziediem" bija pirmā, kas man ļāva apzināties latviešu valodas skaistumu. Proti, vārdi, kurus A. Sakse izmanto, lai aprakstītu ainavas un tēlus, ir vārdi, ko sauktu par skaistiem. Lasīju šo darbu labu laiku atpakaļ, bet joprojām atceros vārdu bagātību un to, kā mani katru reizi pārsteidza, cik daudz sinonīmu A. Sakse spēj uzrakstīt vienam īpašības vārdam. Katrā ziņā A. Sakses meistarība ainavas aprakstā un tēlu rakstura un izskata veidošanā ar tikai noteiktā kārtībā uzrakstītiem burtiem vai asprātīgi lietotiem sinonīmiem man - mazam bērnam - ļāva iztēloties pašu neparastāko rakstnieces pasakās.

Ruta Stubure
Jelgava, Latvija

Katram latvietim, izdzirdot vārdus, „Dzimtā valoda" no grupas „Līvi", rodas patriotisms par dzimto valsti. Katram tas ir savā līmenī, bet kopumā visiem tāds ir.

Mārcis Bētiņš
Jelgava, Latvija

Mūsu Latviešu valoda ir bagātīgi skaista valoda, kas daudz par mums pasaka un veicina mūsos patriotismu, tā ir mūsu dzimtā valoda. Mūsu latviešu valoda man asociējas ar leģendārām pasakām, teikām, dzejām un dziesmām, kas apliecina valodas bagatīgumu un to, cik tā ir īpaša un unikāla valoda. Svarīgi ir atcerēties valodas vēsturi un to, kam valoda ir gājusi cauri, un pateikties, ka tagad mums ir mūsu valsts valoda, kurā varam brīvi un tēlaini izteikties.

Laura Eveliņa
Jelgavas novads, Latvija

Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Šie svētki ir latviešu tautas folkloras mantojums, kurš vēstures gaitā ieguvis nācijas vienotības un nacionālās identitātes simbola nozīmi. Man ir lepnums, ka šie svētki ļauj pulcinat tūkstošiem cilvēku dziesmā un dejā. Dziesmu un deju svētki turpina iedvesmot un ieņem arvien būtiskāku lomu sabiedrības dzīvē, daudzinot latviešu valodu, kultūru un tautu. Dziesmu un deju svētki notiek jau vairāku simtu gadu garumā, un, gadiem ejot, latviešu valoda paplašinās un attīstās. Apvienoties kopīgai dziesmai, manuprāt, ir kaut kas īpašs, skaists un unikāls, kas citās tautās nav, tāpēc mēs, latvieši, varam ar šiem svētkiem lepoties.

Anna Bogdanova
Jelgava, Latvija

Mana vectēva mamma bija latviešu valodas skolotāja. kad bija tas laiks, kad latviešus izsūtija uz Sibīriju, arī viņu ar manu divus mēnesīšus jauno vectēvu gribēja izsūtīt. Viņus tomēr neizsūtīja, tieši tādēļ, ka vectēva mamma bija latviešu valodas skolotāja. Es, šo stāstu dzirdot, apbrīnoju to, ka vectēva mammas profesija kā latviešu skolotājai izglāba viņu un viņas dēlu no Sibīrijas. Man vienmēr ir gribējies satikt un aprunāties ar vectēva mammu, bet viņa jau sen ir aizsaulē. Viņa vēl bija dzīva, kad es biju maza, bet viņas veselības stāvoklis nebija pats labākais, un tas viss arī iedarbojās uz viņas prātu. Vectēva mamma vienmēr man likās kā cilvēks, kas māk lietot un mācīt latviešu valodu skaisti, no tiem pāris brīžiem, kurus es atceros.

Elza Rozīte
Jelgava, Latvija

Mūsu valodas godāšanai un cildināšanai ir dažnedažādi iemesli. Uzskatu, ka vislielāko apziņu par latviešu valodas krāšņumu rada neiepazītu ļaužu sastapšana un viņu dzīvesstāstu uzklausīšana dažādās izloksnēs un dialektos. Dzimto valodu iepazīstam jau no bērna kājas, kad vecāki dzied mums šūpļadziesmas un vecvecāki nenogurstoši atspoguļo savus piedzīvojumus gan jaunībā, gan vecumdienās. Dzīves laikā mēdzam skumt un pārdzīvot, ka nespējam būt laimīgi un apkārtējais ir neskaitāmiem reižu redzēts un sastapts. Šajā rutīnas pilnajā laikā ir nepieciešams sakopot savas neskaidrās un drūmuma kliedētās domas un doties apskātīt mūsu krāšņo zemi, un iepazīt gan amizantus, gan pieredzējušus un jautrus ļaudis, un uzsklausīt viņu bēdas. Tā tapsi lepns!

Aivars Justs
Staļģene, Jaunsvirlaukas pagasts

Eposs „Lāčplēsis" ir gandrīz katram mūsu tautas cienītājam zināms. Lai gan ļoti sens un vecmodīgs, tas vieš spēku un apzinātību par valodas daudzinājumu. To lasot, ikkatrs var iztēloties vārda un tautas spēku, valodas un ticības nozīmi, pagātnes un pieredzes svarīgumu. Arī mēs katrs ikdienā satiekamies ar savu „Lāčplēsi". Kādam tā ir mamma vai tētis, kādam - skolotājs vai pārzinis. Un lai gan dažādas personības, visiem svarīgas, jo iemāca to, ko pats nevarētu pašapmācības ceļā apgūt - daudzina katra ikdienu. Taču mēs visi agrāk vai vēlāk kļūstam par „Lāčplēsi" kādam, kam tas nepieciešams. Tāpēc ir tik svarīgi dzīvot un dzīvot no sirds, tā lai nav žēl.

Dita Matisa
Jelgava, Latvija

Man ļāvusi apzināties latviešu valodas bagātību, ir dziesma „Dzimtā valoda'', ko izpilda latviešu grupa „Līvi''. Dziesma izdota 1994. gadā. Šī dziesma ir ļoti patriotiska ar skaistiem, stipriem vārdiem un spēcīgu domu. Jebkurš īsts latvietis zina šo dziesmu. Piemēram, katru reizi, kad es dzirdu šo dziesmu, mani pārņem ļoti patriotiska sajūta un prieks par to, ka dzīvoju šajā valstī jeb Latvijā. Dziesmas vārdi patiesi ir ar tādu kā sava veida spēku, tie liek justies vairāk vienotam ar valsti, kurā augam un dzīvojam. „Dzimtā valoda" vārdi ir ar dziļu nozīmi. Šī ir noteikti viena no manām mīļākajām latviešu dziesmām, un es ticu, ka es neesmu vienīgā.

Evelīna Ornicāne
Jelgava, Latvija

Kad biju mazāka, vienmēr domāju, ka citās valstīs latviešu valodu nepārzina, iznemot Baltijas valstīs. Vēlāk, apciemojot radiniekus ārvalstīs, noskaidroju, ka tā nemaz nav un latviešu valodu var sastapt bieži pat ārpus valsts. No radiem noskaidroju, ka valstī ir izveidots atsevišķs ciemats ar latviešu ļaudīm. Tagad, kad esmu devusies ceļojumos patstāvīgi, esmu novērojusi, ka, ja ieklausās runās uz ielas un apkārtnē, tu spēsi saklausīt savu valodu, ja pat atradīsies otrā pasaules malā. Katru reizi jūtos patīkami pārsteigta, izdzirdot to, un aizdomājos par to, ka Latvija varbūt ir maza teritorijas ziņā, taču tauta tai ir plaša. Lepojos, ka cilvēki, kuri ir aizbraukuši no Latvijas, tik un tā saglābā tradīcijas un turpina runāt latviski.

Megija Dižgalve
Jelgava, Latvija

Par latviešu valodas bagātību liecina Latviešu Dziesmu svētki. Dziesma vien sevī parāda, kāda ir mūsu valoda un cik bagāti mēs esam, bet mums tai ir veltīti svētki. Tie apvieno mūsu tautu kopīgās dziesmās, stāstos, kuri ir veidojušies, attīstoties mūsu valodai un valstij. Šie svētki kopā ar Latvijas tapšanu ir gājuši cauri vēsturei un notikumiem, kuri ir vēlējušies mūsu valodu aizmirst, apcirst, aizliegt, bet mēs esam gājuši visām pretīm ar dziesmu azotē. Katrai valodai ir īpatnība, kas to padara unikālu. Latviešu valodai tā ir dziesma, un svētki veltīti tai. Kā reiz rakstījis Maestro Raimonds Pauls: ,,Dziesmai nepienāk pat gals, kad jau klusē mātes balss."

Jana Apaļā
Staļģene, Jaunsvirlaukas pagasts

Rūdolfs Blaumanis bija latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists. Manuprāt, viņš ir devis milzīgu ieguldījumu latviešu kultūras attistībā. Rakstnieks izmantoja visai bagātu vārdu krājumu, krāsainus epitetus, salīdzinājumus, frazeoloģismus um metaforas, kas palīdzēja padarīt viņa darbus krāsainākus. „Augšā - zilas debesis, zibošas mākoņu aitiņas un cīruļu nebeidzama trallināšana; lejā - spilgti zaļumi, balti ziedi, smarša daždažādā, naigas rokas un gaviles sirdīs. Naigas rokas, gaviles sirdīs: nezinu vai pie visiem.''

Milana Ivanova
Jelgava, Latvija

Manuprāt, latviešu bagātību un skaistumu ir ļāvis apzināties notikums „Dzejas dienas'', kas norisinās katru gadu. Tajā tiek iekļauti dažādu dzejnieku darbi par visdažādākajām tēmām. „Dzejas dienās'' sapulcējas daudz cilvēku un runā vai lasa dzejoļus, tādus, kas katram mīļāks un tuvāks. Šis notikums nostiprina valodu un paplašina vārdu krājumu, kā arī attīsta valodas lietojumu. Pēc manām domām, šādam notikumam nevajadzētu izzust nekad, jo ir svarīgi zināt dažādus dzejnieku darbus un izprast to nozīmi mūsdienās. Vajag sevi pilveidot un attīstīt, redzēt arī citu rakstīšanas žanru no mums zināmākā. Katram vismaz reizi dzīvē būtu noderīgi iesasitīties šādā notikumā kā „Dzejas dienas''.

Loreta Neusa-Luca
Jelgava, Latvija

Es apzinājos valodas bagātību un skaistumu, kad pagājušogad strādāju ar Klāva Elsberga dzejoli „savus čukstus mēs uzdāvināsim lietum" (dzejoļu krājums „Velci, tēti" (1989)). Dzejolis stāsta par to, cik daudz dzejoļa liriskais „es" ir gatavs, lai būtu kopā ar mīļoto cilvēku. Lai cik dzīvē daudz trūktu, mīlestībai ir vara pār visu. Par šo dzejoli domāju ik dienu, jo, manuprāt, Elsbergs šajā darbā ir notvēris to cīņassparu, ko jūtam, kad esam gatavi celties un krist par kādu. Šis dzejolis izstaro tuvību, par kuru vien spēju tikai sapņot.

Anete Reinberga
Jelgava, Latvija

Mūsu vecāki un vecvecāki ne velti ir latviešu valodas sargātāji. Nereti dzirdu vairākus izteicienus vai vārdus, kuri liekas tikpat sveši kā anglim krievu valoda. Bet, dzirdot šos vārdus, sirdī momentāli paveras ceļš sajūtu taureņiem, kas ienāk ar jaunu dvašu un skaistumu. Beidzot varu atvadīties no vienkāršās un garlaicīgās valodas. Un tā vēl joprojām savā ikdienas sarunvalodas stilā pielietoju tos latviskos vārdus, kas nupat vai pirms ilgāka laika ir dzirdēti. Šie vārdi, kā, piemēram, proti, ilgas, gandarījums, respektīvi, brīnišķīgi, viedoklis u.c., atnes ne tikai skaistumu, kad tie tiek pielietoti, bet arī zināmu gudrības sajūtu. Un tā ir tikai ar vārdiem, kurus lieto visretāk. Paldies tautas vecajiem par gudrās valodas saglabāšanu!

Gabriels Zīverts
Jelgava, Latvija

Māras Ozolas grāmata „Ala". Šī grāmta man ļāva apzināties ne tikai latviešu valodas bagātību, bet arī mūsu tautas kultūru, iespēju atgriezties pagātnes darbībās. Kad lasīju šo darbu, mani pārsteidza, cik viegli tas mani aizrāva un aicināja iepazīties ar latviešu etnogrāfiju, kultūru, pagātni. Manuprāt, šī autore ne tikai man, bet arī citiem ir likusi novērtēt, cik svarīgi ir zināt savu valodu, vēsturi, kā to atrast un cienīt. Šķiet, neticami, ka kādas katastrofas dēļ pazūd lielākā daļa no pasaules, un tu paliec viens, tas, pēc manām domā, raisa lielu vēlmi turēt sev svarīgas lietas ciešāk un pasargāt tās, kā, piemēram, mūsu valodu, zemi un visu, kas mums ir dārgs.

Dārta Henriete Zihmane
Jelgava, Latvija

Manuprāt, mūsu valoda ir mūsu bagātība, mūsu patriotisms. Ar latviešu valodu man asociējas stāsti, leģendas, latviešu seniori, dziesmas un dzeja mūsu dzimtajā valodā. Šie avoti liek mums novērtet valodas skaistumu, nozīmīgumu un pienākumu šo valodu attīstīt un apzināties, ka tā ir mūsu dzimtā un vienīgā valsts valoda. Domāju, ka latviešu tautas pienākums ir runāt un sazināties dzimtajā valodā, turpināt iesākto un būt valsts patriotiem. Latviešu valodas kā valsts valodas turpmākā pastāvēšana ir ne tikai valsts rokās, kura plāno valsts valodas politiku, bet ir arī ikviena sabiedrības locekļa atbildība – cik pareizi lietojam latviešu valodu un kā to izkopjam. Ikviena valoda ir unikāls cilvēces kultūras mantojums un etnosa identitātes pamats.

Deina Paula Dakša

Manuprāt, latviešu valodas bagatību un skaistumu ir palīdzējuši apzināties visi populārākie, kā arī mazpazīstamākie dzejnieki un rakstnieki. Ar katru izdoto grāmatu, dzejas apkopojumu latviešu valoda tiek vairāk izplatīta visā pasaulē, un latvieši var lepoties par savas tautas un valodas sasniegtajiem augstumiem, un paši paplašinātu savu vārdu krājumu un valodas pielietošanu ikdienā. Mēs kā tauta paši jau esam sapratuši šo radošo personību svarīgumu valodas vēsturē un turpmākajā dzīvē, tāpēc katru gadu norisinās Dzejas dienas viscaur Latvijā. Visi pasākumi, kas norisinās, ir lieliska iespēja jaunajiem dzejniekiem izcelties, parādīt sevi un pilnveidoties, ņemot piemēru no Latvijas dzejas aizsācējiem.

Paula Cirmane
Jelgava, Latvija

Manuprāt, šī dziesma parāda dzimtās valodas būtību un skaistumu, jo dziesmas vārdi ir par dzimtās valsts valodu un tās ietekmi uz cilvēkiem. Latviešu valoda diezgan svarīgs bija arī teikums ''tā ir, kā ir'', tas bija pamatteikums, kas aizsāka tālāku valodas attīstību.

Linards Laizans
Ozolnieki

Valoda ir pats svarīgākais sazināšanās veids. Valoda vienmēr turpinās eksistēt, līdz mēs tajā pārstāsim runāt. Var redzēt, kā latviešu valoda ir attīstijusies, lasot visādus eposus vai poēmas, mūsdienās ar valodas palīdzību mēs varam rakstīt, izstāstīt jebko. Viena no, manuprāt, nozīmīgākajām personām valsts valodas attīstībā ir Krišjānis Barons un, protams, ka Jaunlatvieši arī ietekmēja valodas posmu. Es lepojos par savu valodas vēsturi un novērtēju visus cilvēkus, kas ir kaut ko darījuši tās labā. Runājot par Jaunlatviešiem, manuprāt, bez viņiem mūsdienas varēja būt daudz savādākas, piemēram, mūsu valsts valoda nebūtu latviešu valoda, vai arī kaut kas cits nebūtu tā kā tagad. Mums ir jānovērtē sava valoda un tās rašanās vēsture.

Kristens Kristlībs
Jelgava, Latvija

Ar eposu „Lāčplēsis" sastapos pavisam nesen, tā bija obligātā literatūra 9. klasē. Lasot iepazinos ar daudziem latviešu vārdiem, kurus iepriekš neesmu dzirdējis. Ar prieku meklēju nezināmo vārdu nozīmes tādās saitēs kā Letonika.lv un citās digitālās vārdnīcās un uzzināju arī ko jaunu. Bez šaubām, ir arī citi ar latviešu valodu pārpilni literāri darbi, taču es uzskatu, ka tieši „Lāčplēsis" ir viens no labākājiem latviešu valodas bagātības piemēriem un iepazīties ar to ir vēlams katram cilvēkam, kurš uzskata latviešu valodu par savu dzimto valodu.

Rihards Gulbis
Jelgava, Latvija

Biju aizbraucis uz Rīgu un apsēdos uz soliņa Vērmanes dārzā. Pretī man sēdēja pieci mana vecuma jaunieši, visi runāja angliksi un ar izteiktu angļu akcentu, reti kad es dzirdēju kaut ko latviski no viņiem. Pēc dažam minūtēm piegāja kāds onkulīts un aizrādīja viņiem par viņu valodas lietojumu. Manuprāt, viņš izteica ļoti labus piemērus, kāpēc vajag izmantot savu dzimto valodu biežāk.

Toms Portnajs
Jelgava, Latvija