Close

Iesniegtās

atbildes

Vārds no latviešu daiļliteratūras vai latviski tulkota literāra darbaDaiļdarba autora vārds, uzvārds vai pseidonīms un daiļdarba nosaukums. Ja darbs tulkots, tulkotāja vai tulkotājas vārds, uzvārdsVārda izvēles pamatojums vai komentārs
rešņs, rešņaJānis Jaunsudrabiņš "Kam dāvanas, tas nestāv dīkā", "Grāmatu draugs" 1980Kolorīts, latvisks vārds zemas balss apzīmēšanai.
PiezāļotiesJānis Ezeriņš, Noveļu izlase, 1955.g izdevumsVārds, kam precīzāka nozīme, nekā "aizaudzis"
čeigriAivars Kalve "Sēlija: zaļais krasts"Apvidvārda lietojums tekstā, sinonīms - skarbi, bargi.
AtbūtneErls Ders Bigerss "Ceļojums ar slepkavu", tulk. Maija KalnaNedzirdēta alternatīva vārdam "prombūtne".
SmulgsErls Ders Bigerss "Ceļojums ar slepkavu", tulk. Maija KalnaNedzirdēts vārds, kas ir jauka alternatīva vārdam "melnīgsnējs".
melnīgsnējais"Agata Kristi Romāni",Silvija Brice un Mirdza ZumbergaVārds likās ļoti neparasts un nedzirdēts. Plaši neizmantots vārds.
neanštendīgiAleksandrs Grīns "Dvēseļu putenis"Interesants vārds, kuru lasot dzirdēju piemo reizi. Jautājot par to vecmāmiņai, viņa pat teica, ka atceras, ka viņas vecāmāte tādu kādreiz lietoja.
līgos"Jāzeps un viņa brāļi" - RainisEs domāju ka šis vārds papildina latviešu valodas vārdu krājumu ļoti labi, jo visi saprot ko tas nozīmē, un viegli atcerēties
Lauvas"Jāzeps un viņa brāļi" - RainisEs izvēlējos šo vārdu, jo lauvas ir visu dzīvnieku karaļi.
krāsmataInese AvanaNekad iepriekš nebiju dzirdējusi šādu vārdu. Detalizētāks vārds, lai raksturotu pamestu ēku.
priekštečiDisney/ Pixar KOKO NOSLĒPUMIManuprāt šo vārdu izmanto ļoti reti, tāpēc izvēlējos.
vienroči''Mūsu spožās dienas'' - Dženifera NivenaEs šo vārdu izvēlējos tieši tāpēc, ka pirmo reizi pati tādu esmu redzējusi grāmatā, kā arī tieši šādā kontekstā, kas ir iemesls kāpēc es īsti nesaprotu šī vārda nozīmi.
nīdeklis un dīdeklis, knoseklis un ploseklisSabīne Košeļeva "Vientulības ministrija"Autore ļoti skaisti un tēlaini apraksta civēka iekšējo nemieru: "Izslēgt iekšējo nīdekli un dīdekli, knosekli un plosekli, ievilkt dziļi elpu vēderā, aizturēt, aizskaitīt līdz trīs...",
apsust, apsutisSabīne Košeļeva "Vientulības ministrija"Nebija dzirdēts šāds vārds, - šķiet, nozīmē sakarst un sasvīst, tekstā: "līdzīgi pēcpusdienas saulē apsutušiem teļiem." Sakne kā darbības vārdam "sutināt (kāpostus)".
DegunlācisI.Sproģe; R.Kaupers "Māci mani, Degunlāci"Mīļš, jauks grāmatas varonis, kurš māca reizrēķinu.
cibinātDžordžs Orvels "Lai plīvo aspidistra", tulkojusi Māra PoļakovaTulkotāja, īsta valodas māksliniece, likusi lietā plašās latviešu valodas izteiksmes iespējas. Man iekrituši acīs neskaitāmie vārda "iet" sinonīmi, kuri lasītāja acu priekšā uzbur atšķirīgas gleznas, piemēram, kājot, stilbot, storēt. Nozīmju atvasinājumi rodas uz līdzību pamata: vārda "cibināt" pamata nozīmes ir 'čiepstēt', vai 'vāji pīkstēt', no kurām atvasināta nozīme 'iet'. Romānā jaunkundzes cibina pa ielu. Droši vien cibināšana līdzinās tipināšanai, dipināšanai vai snāšanai.
ķencēt, ķencēties, ķencēšanāsAlberts Bels "Cilvēki laivās"Ķencēt saskaņā ar Tēzauru nozīmē - ziest, biezi triept, ņemt (ēdienu) lielā daudzumā. Ķencēties - arī aiztikt ko ķēpīgu, lipīgu; veltīgi nopūlēties, tūļāties. Tekstā šis vārds lietots pārnestā nozīmē "...vīra ķencēšanās ar centrā dzīvojošo mīļāko..." Iedomājos, ka ļoti labi var lietot arī mūsdienās, piemēram, sejas masku pārāk biezā kārtā ķencēt uz sejas.
lieglaimeHarijs Gāliņš "Laivas lellis"Ļoti skaits saliktenis, tik poētisks! Tas ir lielisks sinonīms vārdam "svētlaime", un šķiet, ka tas ir pat piemērotāks tulkojums angļu val. vārdam "bliss", it īpaši situācijās, kas nav saistītas ar svētuma sajūtu. Tekstā "daiļava aiz lieglaimes trīcošiem pirkstiem izvelk no rozēm aploksnīti..." Skaisti!
smīls, smīlaisHarijs Gāliņš "Laivas lellis"Nebiju dzirdējusi īpašības vārdu ar šādu sakni, zināju tikai darbības vārdu smīlāt. Arī tekstā šis vārds ir lietots, aprakstot lietu: "smīlais, nebeidzamais, garlaicīgais, sāpīgais lietus..." Pēc Latviešu valodas aģentūras mājaslapā pieejamā skaidrojuma “smīlājošs lietus ir sīks lietus, kas smidzina.” Acīmredzot līdzvērtīgi divdabim “smīlājošs (lietus)” var lietot vārdu “smīlais (lietus)”. Interesanti!
BūkšķinotRonas Holselas romāna “Greizo spoguļu spēles” (tulkotāja Sandra Rutmane)Skaņa, ko var sadzirdēt jahtu piestātnē, kad vējā šūpojas virves.
ieklamzātDens Brauns "Da Vinči kods"Šo vārdu pirmo reizi izlasīju grāmatā, nezināju tā nozīmi, jo no apkārtējiem cilvēkiem nebiju šādu vārdu dzirdējusi. Painteresējoties, uzzināju, ka ieklamzāt nozīmē ieiet.
dukaMāris Rungulis "Sāļās pankūkas."Vārds duka nozīmē spars, izturība. Manuprāt, šo vārdu un vēl daudzus citus vārdus, no grāmats "Sāļās pankūkas", mēs varētu vairāk izmantot ikdienā, lai izdaiļotu savu leksiku.
gauskustīgaisMargarita Perveņecka "Gaetāno Krematoss"Man vienmēr ir patikuši interesanti, neparasti salikteņi, kas vienā vārdā ietver veselu frāzi. Gauskustīgais - ne gluži nekustīgs, bet tāds, kas gausi, ļoti lēni kustas.
večpātagasE.Birznieks -Upītis , Pastariņa dienasgrāmataEs izvēlējos šo vārdu ,jo es šo vārdu dzirdēju pirmo reizi ,pat no sākuma lasot ,nevar saprast šī vārda nozīmi ,ja vien par to nepameklē vairāk informācijas.
miljonklusums,,Baltas naktis'' Ojārs Vācietissavāds vārds un pats pirmo reizi to dzirdēju,tā[ēc gribēju iesniegt.
iegrandinātMargarita Perveņecka "Gaetāno Krematoss"Tekstā: "... taisni ķerrā iegrandina divus akmeņus." Zinām vārdu "nograndēt", ko bieži lieto attiecībā uz pērkonu - pērkons grand. Šķita interesanti, ka vienā darbības vārdā ir apvienota gan darbība, gan skaņa. Visi zina, kāda ir skaņa, kad metāla ķerrā iemet smagas, masīvas lietas, piemēram, akmeņus. Man šķiet veiksmīgi, ka arī latviešu valodā var izvairīties no daudzvārdības, nojēgumu pasakot īsāk.
lumpačotHjū Loftings "Doktora Dolitla cirks", Valda Grēviņa tulkojumsLumpačot saskaņā ar tēzauru nozīmē - smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet. Ir dzirdēts arī vārds klumpačot, klumburot ar līdzīgu nozīmi. Eksistē "simt un viens" apzīmējums cilvēka un arī zirga gaitai, soļiem, un, manuprāt, ir vērts šos vārdus paturēt aktīvā lietojumā.
jaukleAntons Čehovs "Kaštanka", tulkojusi Anna GrēviņaTekstā vārds "jaukle" lietots attiecībā uz suni mums pazīstamāka vārda "jauktene" vietā: "takša un sētas suņa jaukle". Interesanti, ka eksistē arī šāds vārds no tā paša vārda saknes.
grezotAnšlavs Eglītis. Malahīta dievsInteresants un nedzirdēts apvidvārds ar nozīmi 'draudēt'.
pusmute"Labs labam vagu dzen. Mūsu sakāmvārdi un parunas." Sastādījusi Māra Treiberga."Pusmutes laid, pusmutes satur", šāds sakāmvārds/paruna ir minēts grāmatā pie sadaļas "Klusēšana ir zelts". Tēzaurs vārdu "pusmute" skaidro kā: puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka. Šķiet interesanti, ka šāds vārds lietots arī attiecībā uz to, kas no mutes iziet – vārdiem, runu.
tuvīns, tālīnsEva Rubene "Sapnīši"Piemērā: ... tādu "nezināja nedz tuvīnā, nedz tālīnā apkārtnē." Šķiet interesanti, ka bez īpašības vārdiem tuvs, tuvējs/-ais, eksistē arī tuvīns, kā arī tāls>tālīns. Kāpēc lai tos nelietotu ikdienā? Piemēram, tālīns viesis.
zemzemībaOjārs Vācietis "Pazemība"O. Vācitis, šo vārdu izmanto, uzsverot, cik ļoti nicina zemošanos.
šerminošsSilvija Brice "Baigās piezīmes"Tēzaurs šo vārdu paskaidro kā - pretīgs. Man vairāk tīk autores lietotā nozīme frāzē "šerminošais telefons" - tāds, kas uzdzen šermuļus pār kauliem, baismīgs (kas izraisa baismas, tekstā arī - "baismas pret telefonu"). Autore ne pārāk ieredz telefonu (maigi teikts), pat baidās no tā zvana, jo tas mēdz pārtraukt tulkojamu teikumu, kurš nekad vairs netaps vesels. Vārdu "šermuļi" zinu šai vienā frāzē "šermuļi pār kauliem", bet nebiju sastapusies ar citiem vārdiem ar šādu sakni - šermināties (drebēt), šerminošs (kas uzdzen drebuļus, bailes).
zīķētVladimirs Kaijaks "Visu rožu roze"Tekstā: “… (Vecis) tikai zīķē viņā ar savu vienīgo aci." Vārds “zīķēt” saskaņā ar tēzauru nozīmē “cieši skatīties”. Vārdam “skatīties, vērot” ir vēl daudz lielisku sinonīmu. Cik bagāta tomēr ir latviešu valoda! Citi lieliski piemēri: blenzt; dzelties; glūnēt; glūņāt; ķīķelēt; ķīķerēt; lūkoties; lūrēt; lūsināties; raudzīties; rēgāties; rēgoties; skatīties; turēt acis; urbties; vērot; vērties; zīķēt; zīlēties; žūrēt.
rubīnkvēleKenets Greiems "Vējš vītolos", tulkojis Mārtiņš PoišsTekstā interesanti, poētiski aprakstīta jūra un saule kā divas stihijas, lietojot epitetus. Nebija dzirdēts šāds saliktenis "rubīnkvēle", tas ļoti skaisti skan, turklāt sevī ietver gan krāsu, gan siltumu. Tekstā par jūru un sauli: “Abas radniecīgās stihijas — bangojošais tēraudzilums un neatlaidīgā rubīnkvēle — apbūra, sasaistīja un pakļāva .… “
mājupsauksmeKenets Greiems "Vējš vītolos", tulkojis Mārtiņš Poišs“... mūs no jauna apburs mājupsauksme, ilgas pēc klusi plaukstošām ūdensrozēm, kas māj ar ziediem no dzimtenes ezeriem. … “ Ļoti poētiskā tekstā lietots interesants saliktenis "mājupsauksme", iespējams, lai saīsinātu frāzi "ilgas pēc mājām" un lai to neatkārtotu, jo pēc šīs frāzes sekotu "ilgas pēc ūdensrozēm". Oriģināli!
mākulītisKenets Greiems "Vējš vītolos", tulkojis Mārtiņš PoišsTekstā - "putekļu mākulītis". Interesanti, ka vārda "mākonis" vietā lietots cits, poētiskāks vārds - "mākulītis". Šķita interesants vārddarināšanas princips, poētisma labad aizvietojot vienu piedēkli ar citu. Pēc līdzīga principa var darināt arī citus poētiskākus vārdus nekā sākotnējais, piemēram, mākonis>mākulītis, censonis>censulītis, tumsonis>tumsulītis.
anšovu skaidiņasKarolīna Hārta, "Nāve mīlētāju alejā", tulk. Juris Šmaukstelisk.Nebiju dzirdējusi, ka anšovi var būt skaidiņu veidā, bet laikam jau tas ir iespējams. "Skaidiņa" (kulin.) - nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (tezaurs.lv).
zemeņblondi matiKarolīna Hārta, "Nāve mīlētāju alejā", tulk. Juris Šmaukstelisk.Šķita, ka tā ir kāda kļūda tulkojumā, bet, izrādās, latviešu valodā tiešām tā mēdz teikt "gaiši rudu" matu vietā.
kiberbeduīnsBrita Restlunda "Monmartras šarms", tulk. Rute Lediņa.Interesants un nedzirdēts sinonīms jēdzienam "digitālais nomads/klejotājs".
aplamnieceBrita Restlunda "Monmartras šarms", tulk. Rute Lediņa.Šķita tik mīļuma pilns sinonīms vārdam "jocīgā" vai "muļķīgā", vai "dīvainā", vai pat "jukusī".
vārgdienisOgs Mandino "Pasaules dižākie panākumi". Tulkotāja Elfrīda MelbārzdeAtjautīgs sinonīms zināmajam vārdam "grūtdienis"
nomidzisOgs Mandino "Pasaules dižākie panākumi". Tulkotāja Elfrīda MelbārzdeSavdabīgs, iespējams, mazliet piemirsts apvidvārds. Nozīme - miega stāvoklis, arī snauda
sūrāboliSkaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas"Sūrs - skābi vai sāļi rūgts, arī smags, grūts. Tekstā "sūrābolu vīns", tas varētu būt domāts - mežābeles ābolu vīns vai citādi sīvu, rūgtu ābolu vīns. Sūrābele = mežābele, savvaļas ābele ar sūriem augļiem. Liekas vērtīgi, ka vienā saliktenī var izteikt to, ko citādi vajadzētu vairākos vārdos izteikt. Vārds "sūrs" arī pamazām tiek aizmirsts, bet tomēr ir vērtīgs vārds, kā citādi pateikt - smagi, grūti jeb sūri.
sprigaceSkaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas"Sprigace - interesants saliktenis, ko var pielietot dažādās situācijās. Pēc Tēzaura: "Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens." Tekstā: "... liesmas kā sprigaces vāveres..."
slinkumpūznisGotfrīds Augusts Birgers "Minhauzens" , tulk. Ērika Lūsekomisks saliktenis
spurdzeKnuts Skujenieks "bet dziedāt"Vārdam "spurdze" - cik pārsteidzoši! - ir 8 nozīmes. Man šis ir jauns vārds.
zeltanesībaKnuts Skujenieks "Līdz kailai rokai""Cauri zeltanesībai" - šķiet kā cauri mūžībai.
kāptuvesRūdolfs Blaumanis "Kāpēc, kāpēc?"Jauks vārda "kāpnes" sinonīms, kuru varētu lietot arī ikdienas valodā.
purcelīgsSarmīte Poikāne "Mammas kleitas un teātra bize"Īsti nesaprotu nozīmi, varbūt `iedomīgs`, `neapmierināts`?...
Šimpēt, šimpēšanaSarmīte Poikāne "Mammas kleitas un teātra bize"Saprotu, ka šis vārds nozīmē visa jaunā noliegšanu, bet pirms tam tādu nebiju dzirdējusi.
pirmāk"Sērdiene-zeltaine", bulgāru tautas pasakas no sērijas "Brīnumzeme", tulkoja Dagnija Dreika un Astrīda TabūnePirmāk nozīmē "iepriekš, agrāk, vispirms". Piemēram, "Pirms kritizē citus, paskati pirmāk uz sevi". "Veikalā satiku kaimiņieni, ko pirmāk redzēju sēžam pie mājas uz soliņa".
saldmēlītePadišahs un papagailis, uzbeku tautas pasakas no sērijas "Brīnumzeme", tulkojusi Emīlija MarjutinaInteresants apzīmējums lakstīgalai - saldmēlīte, tekstā: "...lakstīgala, saldmēlīte, iepogojās..."
rūsgansārtsArvis Kolmanis "Vasara , augusts" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadiInteresants saliktenis. Tā kā latviešu valodā reizēm pietrūkst krāsu apzīmējumu, šis ir labs variants, lai izteiktu niansētāku krāsu nekā tikai sārts, sarkans, rūsgans, oranžs.
vēsturiskošanāsAivars Ozoliņš "Dukts" no krājuma "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadiĻoti interesanti, kā vienā vārdā var pateikt "varoņa, pieredzes, notikuma tapšana par vēsturi".
bezgallabirintains/-aAivars Ozoliņš "Dukts" no krājuma "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadiNeparasts saliktenis, turklāt īpašības vārds. Salikteņa otrā daļa jau pati par sevi ir neparasta, nedzirdēta. Tekstā lietots, runājot par laiktelpu un tēlainu prizmu, caur kuru tiek skatīti aizritējušie gadsimti: "bezgallabirintainas āres". Kaut kā ļoti poētiski skan 🙂 Noderīgs vārds fantāzijas un fantastiskas literatūrai.
nonievājumsEva Rubene "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadiTekstu bagātināšanai. Cits variants vārdam "nievas". Tekstā: "Ēdiens izraisa nonievājumu." Šo vārdu, iespējams, tekstā ir vieglāk pielietot nekā parasto, visbiežāk kā daudzskaitlinieku lietoto, "nievas". Lai gan nav pozitīvi tendēts, tomēr interesants vārds, kā arī uzreiz nāk prāta citi ar līdzīgu sakni - nonievātājs, nonievāt, nonievājošs.
jūklisEva Rubene "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadiInteresants vārds, izcelsme līdzīga vārdam "juceklis", arī tekstā lietots ar līdzīgu nozīmi - atbrīvoties no jūkļa (jucekļa) dzīvē
postīgsEva Rubene "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase"Nebiju saskārusies ar šādu vārda variantu un atvasināšanu, sinonīmu vai variāciju vārdam "postošs". Tekstā lietots vārdu savienojumā "postīgas ievirzes raksturā". Interesanti.
urkstsAndris Akmentiņš. Meklējot Ezeriņu.urksts-( daudznozīmīgs vārds) tekstā "Pārāk dižu urkstu sasmēlies" nozīme varētu būt - 'zināšanas'
gantsAndris Akmentiņš. Meklējot Ezeriņugants- kārtīgs, tikumīgs, labs
GŪŠĶISV. Šekspīrs Romeo un Džuljeta, tulkojis Kārlis EglePirmo reizi literatūrā sastopos ar šo vārdu, kas varētu būt kādas cilvēka dabas raksturojošs vārds
ķemsRūdolfs Blaumanis "Salna pavasarī"Rūdolfa Blaumaņa valoda ir īpaši garda. Pat tik vienkāršam vārdam kā ziedu "ķekars", viņš ir atradis sinonīmu – ziedu "ķems", tādējādi bagātinot latviešu valodu ar maz vai nemaz dzirdētiem apvidvārdiem.
zildzidrsMārtiņš Zelmenis "Negaisa nāciens" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase"Zildzidras debesis - skan poētiskāk nekā dzidri zilas debesis.
skrandulisPaša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima GrīnbergaNovērtēju, ka ar vienu vārdu var pateikt to, ko citādi vajadzētu teikt ar trim vārdiem - cilvēks noskrandušās drānās/apģērbā. Dzejā un citur īsvārdība labi noder.
ēnļaudisPaša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima GrīnbergaŠķiet, arī mūsdienu fantāzijas literatūrā bieži sastapts vārds. Pozitīvi, ka vārdam ir latviska izcelsme, iztiekot bez svešvārdiem.
azaidsSkaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas"azaids - ēdienreize, maltīte. Reti lietots vārds, daudziem skan kā svešvārds. Labskanīgs vārds, kas būtu pelnījis atgriešanos aktīvajā leksikā, piemēram, Bērni azaidu ieturēja plkst. 8, 12, .... Azaida gaļa, saukt azaidā, azaidā bija tikai maizes doniņa un krūze ūdens.
valšķīgsPaša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima GrīnbergaValšķīgs - viltīgi draiskulīgs, šķelmīgs, koķets. Vārds pats par sevi jau skan koķeti, šķelmīgi. Simpātisks sinonīms.
kluknētPaša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima GrīnbergaKluknēt - sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt piesaulītē, kluknēt patrepē, visu dienu mājās kluknēt. Tiem, kam šķiet, ka latviešu valodā nevar vienā vārdā ietvert plašāku nozīmi, ka tulkojot vienmēr vajadzīgs lietot vairāk vārdu nekā svešvalodā, šis nu reiz ir vārds, kas šo viedokli apgāž. Kā arī pilnvērtīgi iespējama vārddarināšana un divdabju veidošana - kluknēdams, kluknošs. Ļoti atbilstošs vārds mājsēdes situācijās.
brukstalaSkaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas"Ir zināms vārds "birztala". Šis - līdzīgi veidots, ar līdzīgu piedēkli. Nozīme - cieši savijušies, kopā saauguši krūmi, sīki krūmi, arī izcirtums, kur kopā saauguši sīki kociņi. Manuprāt, daiļskanīgāks nekā vārds "brikšņi".
aplamnieksSkaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas"Aplam - labs sinonīms vārdam "nepareizi". Aplamnieks - reti dzirdēts, ar nozīmi - muļķis, nelga, vientiesis, āmurgalva, antiņš. Domāju, ka daudzie un dažādie sinonīmi tikai bagātina valodu, un pieļauj dažādas nianses un daudzslāņainību. Šim vārdam, iespējams, ir nedaudz maigāka, aizplīvurotāka izteiksme nekā ļoti tiešajam vārdam "muļķis".
žužinājaRūdolfs Blaumanis “Bērtuļa pirksts”Kā vismīļāk var iemidzināt bērniņu? Manuprāt, žužinot. Tikpat maigi un silti kā šī vārda skaņa mana māte auklēja savus lolojumus – mani un māsiņu. Dzīves vēlākajos gados es arī labprāt tiktu vēl kādreiz iežužināta miegā. Bet kā tik lielu cilvēkbērnu žužināsi? Lielos cilvēkus arī var žužināt – apskaut sirsnīgā apskāvienā un izjust to siltumu abu krūtīs. Manuprāt, mūsdienās pietrūkst mīļuma. Varbūt vajadzētu vairāk vienam otru žužināt – žužināt rudo runci, tuvo draugu, nogurušos vecākus, palaidnīgo māsu… Viena no lietām, kas man visvairāk dzīvē šobrīd pietrūkst, ir mīlestības pilna žužināšana.
tencinātSkaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas"Skaists vārds, sinonīms vārdam "pateikties", "teikt paldies!" "Tencinu!" - skan labi, latviski, neparasti.
izkurtēt, izkurtējisPaša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima GrīnbergaLabs, sens vārds. Nozime - kļūt sausam, šķiedrainam, ar tukšu vidu, pāraugt, satrunēt, iztrupēt, ilgi glabājoties vai lēni (sliktos apstākļos) augot, kļūt sausam, irdenam, šķiedrainam (par dārzeņiem, saknēm). Lieto arī par dzīvām būtnēm un arī pārnestā nozīmē - morāli izkurtējis, izkurtēt no ļaužu atmiņas, izkurtējis un grēkos ieslīdzis autoritārais režīms u.c.
durns, durnaisPaša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima GrīnbergaInteresants un sens vārds, sinonīms vārdam - muļķīgs, glups, stulbs, negudrs. Lieto gan ar nenoteikto, gan noteikto galotni. M.Zīvertam ir luga "Durnā merga", starp citu.
vētīšana, vētītPaša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima GrīnbergaVētīt - ar gaisa straumi attīrīt smagākas frakcijas (graudus) no vieglākām - pelavām, attīrīt ar vēja plūsmu, arī škirot. Politiķi, žurnālisti lieto arī kā - pārbaudīt, izvērtēt: vētīt priekšlikumus, vētīt vadītājus, vētīt solījumus. Sens, labs, daudzslāņains vārds. Arī Pelnrušķīte vētīja. Vētīšana būtu arī tīrīšana, atšķirošana. Šajā tekstā - rokassomiņu satura pārbaudīšana, kam jau ironijas pieskaņa.
MirdzētJānis Poruks "Aklais Dzejnieks"Es šo vārdu izvēlējos, jo manuprāt tas vārds skan skaisti un kad kāds ieminās par mirdzēšanu pat nedomājot ir cerības sajūta. Vārdam ir pozitīva noskaņa un es uzskatu, ka tas tiešām ir viens no labākajiem.
TebūtmeValters Benjamins Maskavas dienasgrāmata IgorsŠuvajevsAgrāk nedzirdēts, interesants vārds.
ŠķūnelisImants Ziedonis, "No abām pusēm"Šis vārds man atsaucas ar bērnībum, jo kādreiz mēs vecmammas šķūni saucām ka škūni. Tas apzīme, kā minēju iepriekš šķūni
nerīdelisAnšlavs Eglītis Homo Novusrūgušpiena nerīdelis nekad tādu vārdu nebiju dzirdējusi un bez konteksta pat nenojaustu nozīmi
izmaņaAnšlavs Eglītis Homo Novusspēle ar vārdu
izgudrinātsAnšlavs Eglītis Homo novusspēle ar vārdu "gudrs"
SuseklītisAnsis Lerhis-Puškaitis, Džūkstes pasakas, pasaka ”Raganas apse”.Ne ķemme, ne suka, ne ezītis, bet suseklītis. Tas parasti ir ovālas formas ar rokturi, vai arī bez tā. Parasti tam ir uz āru izslieti zobi vai sari. Vienā dienā es paņemu to un tas man galvā sāk kost. Otrā jau tik mīļš un maigs. Citu dienu suseklītim var izkrist zobs. Es šo vārdu izvēlējos, jo tas man šķiet mīļš, patīkams un viegli izrunājams. Suseklīti ikdienā izmanto daudz cilvēku, lai saķemmētu sev matus un veidotu skaistas frizūras. Suseklītis ir viena no tām lietām, bez kuras cilvēki ar gariem un nepaklausīgiem matiem nevarētu ikdienā iztikt. Ir arī speciāli dzīvniekiem paredzēti suseklīši, lai tos sakoptu un padarītu skaistus.
SecenAvots: Imants Ziedonis, “Epifānijas”, Rīga, Liesma, 1978, 26. lpp.Vecvārds, biežāk lietots senākos tekstos, vārds ir skanīgs, to varētu biežāk lietot arī mūsdienu valodā.
SvabadsEduards Veidenbaums "Dzejas"Vārds piesaistīja, jo ir diezgan pasens un brīvi latviešu valodā vairs netiek izmantots, bet tomēr ir diezgan savdabīgs un skaists.
VizuļotImants ZiedonisManuprāt, šis vārds kā daudzi citi poētismi ir interesants un oriģināls aizvietojums ikdienā lietotajam vārdam "spīdēt".
meldijasJānis Poruks "Atkal zaļais pavasars"Vārds “meldijas” nozīmē: melodija, parasti dziesmai. Vārds veidojas atņemot 1 burtu no vārda “melodijas”, bet ,manuprāt, skan daudz patīkamāk un izdaiļo latviešu valodu.
trivializētRasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā"Vārdu es izvēlējos, jo, noskaidrojot vārda nozīmi, sapratu, ka to var ļoti skaisti iesaistīt daiļliteratūras darbos. Runājot sarunvalodā, bieži izmantoju vārdu prasts, taču, ja jāraksta domraksts, šo vārdu aizstāšu ar vārdu trivializēt. Man tas šķita ļoti noderīgi.
EsamībaEriks ĀdamsonsVārds man liekas intersants, jo ir izveidots no darbības vārda.
ZvērojaLāčplēsis, autors Andrejs PumpursŠo vārdu es izvēlējos, jo viņš man šķita neparasts un nedzirdēts.
ŅerkulisAstrīda Lindgrēna "Grāmata par Pepiju Garzeķi", tulkojusi Elija Kliene.Manuprāt, vārdiem, kuri izdaiļo valodu, jābūt skanīgiem un nedaudz piemirstiem vai pilnīgi jauniem.
pārdabaElīna Barreta. Socializēšanās rokasgrāmata latvietim, Rainis "Aforismi"Augstāk minētajā grāmatā nodaļā par uzvedības normām kultūras iestādēs iekļauts Raiņa citāts (48.lpp.) no aforismu grāmatas "Kalnā kāpējs". Nebiju saskārusies ar šo vārdu citur. Neatradu to arī vietnē tezaurs.lv. Šķita jauki, ka arī populārzinātniskās grāmatās nav aizmirsts dižais Rainis. 🙂
skursteņskrāpisUldis Bērziņš "Vai tev nevajag avīžu zēna, Rīga?"Par piemiņu...
jozmenisR.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice)-
jūreņiR.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice)-
ļaunotiesR.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice)-
smalkmanīgaR.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice)-
nozavētR.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice)-
nobrīnētR.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice)-
MīklaAnna Brigadere, citātsEs šo vārdu izvēlējos, jo mēs latvieši izmantojam mīklu gandrīz visos tradicionālos ēdienos un arī tas, ka daudzos teicienos mēs izmantojam šo vārdu "mīkla".
BramanīgāksA.Birkerts, biogrāfija, I. sējums „Rūdolfs Blaumanis. Kopoti raksti”Tādu apzīmējumu- „bramanīgākas nokrāsas” nekad nebiju citur lasījusi vai dzirdējusi.
esumsAlesandro Bariko "Spēle". Tulkojusi Dace Meiere-
citpasauleAlessandro Bariko "Spēle". Tulkojusi Dace MeierePar internetu un soc. tīkliem.
žārgaJēkabs Janševskis "Dzimtene"Nozīme - izstīdzējis cilvēks.
nogažiņaJēkabs Janševskis "Dzimtene"Nozīme - maza meitene.
plašuksJēkabs Janševskis "Dzimtene"Nozīme - plats apģērbs.
izplemptJēkabs Janševskis "Dzimtene"Nozīme - izdzert.
aizskicināt"Šantarāms" tulkojusi Māra Poļakova-
laimībaMelisa Harisone "Zeltains miežu lauks". Tulkojusi Silvija Brice-
kaitavīgiMika Valtari "Sinuhe, ēģiptietis". Tulkojusi Maima Grīnberga-
celsmīgsKabrē "Es atzīstos". Tulkojusi Dace Meiere-
baiļumsKabrē "Es atzīstos". Tulkojusi Dace Meiere-
pumpurībaAlessandro Bariko "Jaunā līgava". Tulkojusi Dace Meiere-
treseKārlis Skalbe "Ūdens māte"Vārdam "trese" ir ļoti daudz nozīmju. Pasakā par tresi dēvēta lente, taču šķiet jauki, ka ar šo vārdu var apzīmēt, piemēram, arī trešdienā dzimušu govi, tešdaļu no kāda veseluma, augu (kreses), kā arī ļoti runātīgu sievieti.
kraucieniRegīna Ezera "Mīna ar laika degli"Kraukļa "dziesma" ir kraukšana.
plīvaAndrejs Upīts "Trāķietis Kilons"Plīva ir viļņveida kustība. Liekas tik maigi, tik viegli, tik trausli.
spulgotAleksandrs Čaks "Mūžības skartie"Skaists vārds, lai radītu redzes gleznu.
VismedīgākāsImants Ziedonis, EpifānijaVārds izklausījās, kā sen lietots, bet tā nebija.
SidrabaAuseklis "Jūra"Manuprāt pats vārds ir spilgts un apzīmē kaut ko žilbinošu tādā veidā padarot valodu vēl gaišāku un krāšņāku.
NāveRodika Dēnerte "Zahera viesnīca"Cilvēki ir dažādi, bet mums visiem ir viens iznākums- nāve. Citi to gaida, citi no tā bēg. Citiem viss ar to beidzas, citiem ar to viss sākas.
MīlaRainis "Dod savu mīlu man..."vardnica: Pašaizliedzīgas, sirsnīgas pieķeršanās sajūta mīla ir viena no skaistakam jūtam pasaule, un iespēja rūnat par to, izdaiļo valodu.
ŽilbīgsTulkots no Gunara Janovska darbiemAtradu internetā, kurš skaitās, kā vārds, kas izdaiļo valodu
BaltdieniņaAutors: Rainis Gads:(1879.-1883) Nosaukums: Ārpuskrājumu dzeja Lappaspusse: 2(letonika.lv)Es izvēlējos šo vārdu, jo tagadējo covid karantīnas laiku jāpapildina ar baltdienām, ar gaišām, emocionāli piepildītām, laimīgām, “saulainām” dienām, iespējams ar dienām, kad cilvēks ir pārpildīt ar enerģiju, lai šis laiks nebūtu tik drūms, kāds tas ir šōbrīd, un uz brīti varētu aizmirs, par pandēmiju vai kādām lokālām grūtībām.
UnEduarda Veidenbauma dzejolis ''Tumsa un migla''Manuprāt, vārdi kuri visvairāk izdaiļo valodu ir tie vienkāršākie, kā piemēram vārds ''un''. Šajā situācijā (tumsa un migla) tas valodu izdaiļo sasaistot vārdus/idejas un līdz ar to domas nešanā piedalās vairāk vārdu un rodas daiļāka, krāšņāka, pat interesantāka valoda.
urkstsAndris Akmentiņš, romāns "Meklējot Ezeriņu"2021. 96.lpp
NetārpsAnšlavs Eglītis, Miervaldis Birze u. c.Noteiktā kontekstā tas nozīmē "čūska". Vārds sastopams Anšlava Eglīša ("Misters Sorrijs", "Nav tak dzimtene" u. c.), Miervalda Birzes u. c. autoru darbos. Sk. arī tezaurs.lv skaidrojumu.
klātbijušieGunārs Priede "Centrifūga"Šo vārdu pamanīju, jo bieži mēs sakām "klātesošie", nevis "klātbijušie".
jādzirksteleLinards Laicens "Kliedzošie korpusi"Tā varētu teikt, kad nāk kāda apjausma vai skaidrība. Man
tuvcilvēkiZentas Mauriņas eseja "Slimības daimons"Mauriņa skaisti raksturo cilvēkus, kas ir viņai apkārt, nosaucot viņus par tuvcilvēkiem.
naigsRūdolfs Blaumanis "Salna pavasarī"Naigas rokas, gaviles sirdīs - tas skan pacilājoši un ļoti pavasarīgi.
indussRičards Gavēlis "Viļņas pokers". Tulkojis T. RullisŠajā romānā ar vārdu "induss" tiek apzīmēts indietis. Aktuāls vārds arī mūsdienu Latvijā.
izdzītībaMihails Ļermontovs "Dēmons", atdzejojis Jāzeps OsmanisŠķiet, šis vārds ir jaundarināts, tāpēc neparasts.
KalešaRoalds Dobrovenskis "Rainis un viņa brāļi", tulk. Valentīna EisuleNebija dzirdēts. Viegli rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli kučierim.
TrumsRoalds Dobrovenskis "Rainis un viņa brāļi", tulk. Valentīna EisuleReti dzirdēts. Nozīmē 'augonis'.
NovalkaRoalds Dobrovenskis "Rainis un viņa brāļi". Tulk. Valentīna Eisule.Nebija dzirdēts.
nākamībaDžeks Londons - "Sniega meita", tulk. Rūta Ezeriņa, Helma Lapiņa,Fonētiski ļoti latvisks vārds, kas saturiski ietver gan nākotnes laika formu, gan turpmāko likteni, bet mūsdienās ikdienā netiek plaši lietots, kaut bagātina latviešu valodas krājumu.
tēsiņiImants Ziedonis, Nora Ikstena "Nenoteiktā bija"Grāmata "Nenoteiktā bija" man šķiet kā mistiska, tā arī ļoti dziļi personiski uzrunājoša, rezonējoša. Vectēvi šeit tiek mīļi saukti par tēsiņiem. Arī mans vectēvs spēja visādas dullības darīt. Arī viņš bija īsts tēsiņš.
HellēniskiLaima Kota “Istaba”Pati nezināju, ko šis vārds īsti nozīmē. Tagad zināšu, ka šādu vārdu arī varēs izmantot, rakstot darbus.
laiskotavaSerēns Sveistrups "Kastaņu vīrs"; no dāņu valodas tulkojusi Inga MežaraupeNeskatoties uz to, ka tulkojumā ir daudzas nepilnības, tas sniedza arī radoša prieka brīžus un viens no tiem bija iepazīšanas ar vārdu - laiskotava, kā latvisko ekvivalntu angliskajam - lounge. Tas bija negaidīts atklājums, līdz tam nebiju pazīstama ar šāda vārda esamību latviešu valodā, tagad to centīšos iekļaut savā krājumā un arī izmantot atbilstošajos gadījumos.
kaupreTerijs Pračets "Mazā brīvā cilts", tulkojusi Māra PoļakovaPirmoreiz šo vārdu atradu Terija Pračeta grāmatās, man tas šķiet tik apaļīgs, mīlīgs, izgaršojams vārds ar nelielu asuma pieskaņu, kas nozīmē - pauguru virkne, pauguru mugura vai šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs.
rītsvīdaJānis Lejiņš “Zīmogs sarkanā vaskā: Ķēniņš”Rītsvīda - ausma, saullēkts, rītausma.
gaudenisEdvards Vitmors "Sīnāja gobelēns", tulkojusi Māra Poļakovaizrādās, arī tā var dēvēt žēlīgu, nožēlojamu, gaudulīgu cilvēku.
maiglesEdvards Vitmors "Sīnāja gobelēns", tulkojusi Māra Poļakovasavdabīgs vārds, ieraudzīju teikumā un pilnīgi sajūsmā apstulbu. Nozīme - knaibles.
vantētEdvards Vitmors "Sīnāja gobelēns", tulkojusi Māra PoļakovaTāds mazdzirdēts vārds. Nozīme: 1.Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt. 2.Sist ar smagu koka sitamo.
struteniskā nemīlaTerijs Pračets "Gana kronis", tulkojusi Māra Poļakovalabskanīgs vārds, ārstniecības auga nosaukums, tulkotājas Māras Poļakovas darinājums, bet tik piemērots Pračeta darbiem un fantāzijas pasaulei
čāčsakņiTerijs Pračets "Gana kronis", tulkojusi Māra Poļakovavēl viens darinājums, auga nosaukums Tifānijas Smelgas pasaulē
kurmelīšu turmelītesTerijs Pračets "Gana kronis", tulkojusi Māra Poļakovaburvīgs darinājums, auga nosaukums Tifānijas Smelgas pasaulē
brunčvirpulesTerijs Pračets "Gana kronis", tulkojusi Māra Poļakovavisticamāk, jaunvārds, tulkotājas Māras Poļakovas darinājums, bet tik piemērots Pračeta darbiemun fantāzijas pasaulei
inkrustācijaDens Brauns "Da Vinči kods"Man šis vārds likās interesants un maz lietots ikdienas sarunās.
spīvsLinards Tauns "Pilsētas sapnis"Spīva cīņa. Spīvs cilvēks. Spīvs vējš. Der vairākās situācijās, lai izteiktu skarbumu.
naigsAndrejs Eglītis "Bij vasara, un gaišs tev vaigs"Vārds "naigs" patiešām raksturo brīvo laiku vasarā - tas paiet naigi jeb ātri.
vizītsvārkiGeorgs Bīhners "Voiceks". Tulkojis Ingus LiniņšVisos laikos cilvēki tiecas pēc kā smalkāka - pēc pulksteņiem, pēc platmalēm, pēc vizītsvārkiem... Ne velti Voiceks ar sevis sacīto liek domāt par to, kas ir tikums.
vēlējumiesJānis Poruks "Vēlējumies"Šī dzejoļa nosaukums atgādina, ka vārda "vēlēšanās" vietā varam lietot vārdu "vēlējumies".
velgsViktors Igo "Ekstāze". Atdzejojis Edvarts VirzaVārds piesaistīja uzmanību. Tā varam saukt arī drēgnumu vai mitrumu.
PlūsmaJānis Pliekšāns, RainisMan ļoti patīk, kā izklausās šis vārds. Labs ekvivalents no angļu valodas vārda "flow"
pabumbulētImants Ziedonis "Epifānijas""Pabumbulēt" šķiet mīlīgs, apaļš vārds, kuru biežāk gribētos dzirdēt izskanam ikdienas valodās.
miljonklusumsOjārs VācietisTas ir pilnīgs klusums, miers, kad pabūt ar sevi, savām domām un izjūtām.
pagātneAlberts Bels "Būris"Man šķiet šis vārds skanīgs
ķinkaEduards Ādamsons "Vainižu izloksnes vārdnīca"Rada māju sajūtu, garšas gleznu, patīkamas atmiņas un asociācijas.
Cilvēkveidīga šļūteneAutors-Dž. K. Roulinga, grāmata-Harijs Poters un Feniksa orderis, tulkotāju vārdi-Ingus Josts, Ieva Kolmane, Sabīne Ozola, Māra PoļakovaEs domāju, ka šis vārds vairāk domāts kā cilvēks kurš ir patvaļīgs, ne apdomīgs, vārgs, nevar savaldīt emocijas utt.
miešķisĒ. M. Remarks "Trīs draugi". Tulkojis Valdemārs KārkliņšKādā epizodē minēts vīns, kas smaržo pēc miešķa. Nezināju, kas tas miešķis tāds ir? Izrādās, ka tas ir augs. Tagad gribas zināt, kāda ir miešķa smarža un kā garšo vīns, kas pēc tā smaržo.
dzeldētFrīdrihs Šillers "Vilhelms Tells". Raiņa tulkojumsVārds jau fonētiski rada izjūtu, ka tas saistīts ar ko sāpīgu, piemēram, ar vārdu "dzelt", tomēr, papētot vairāk, secinu, ka šim vārdam ir vairākas nozīmes. Arī nozīme "rūdīt". Ar vārdu "dzeldēt" tātad var izsacīt, sāpes var reizē ne tikai dzelt, bet arī rūdīt.
divatsVizmas Belševicas dzejolis "Es jau negribu daudz" no krājuma "Dzeltu laiks"Mazāk dzirdēts vārds, ar kuru apzīmē divatni.
RēnumsNora Ikstena “Mātes piens”. 2015.gada izdevums. 7 lapaspuse.Vārds ar mistērijas noskaņu.
Burlacība"Iegātnīša" Jāņis EzeriņšDomāju, ka šis vārds plašs un īpašs apzīmējums tam ļaunajam, ko var darīt cilvēks.
KumēdiņšBernārs Miņjē “Aplī”, no franču valodas tulkojusi Maija IndrišaDomāju, ka valodas bagātību ir arī viena vārda sinonīmu bagatība . Šis vārds nozīmē nenopietnas izdarības, joki, ākstīšanās, kas varētu būt sinonīms vārdam ākstīšanā, jokošana.
VientiesisDž. K. Roulinga "Harijs Poters un Noslēpumu kambaris"Es izvēlējos šo vārdu, jo tas man ienāca pirmais prātā. Harija Potera grāmatu sērijā šis vārds nozīme cilvēku, kuram nav burvja asinis. Toties internetā es atradu, ka vientiesis ir cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
CinisOjārs Vācietis - RumbulaVārda nozīme ir neliels izcilnis uz zemes.
EpifānijaImants ZiedonisEpifānija ir prozas darbs ar īpašu emocionāli piesātinātu domu, kas radusies kā pēkšņa ideja. Imantam Ziedonim pieder patents uz šo prozas žanru un par cik viņš ir viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem es uzskatu, ka tieši šis vārds, literatūras žanrs ļoti izdaiļo latviešu valodu.
VeģisĒriks Ādamsons “Sava ceļa gājējs”Man šis vārds likās interesants, jo biju tādu dzirdējusi arī spēlējot vārdu spēles ar vecākiem, bet nezināju, ka tas ir baltmaizes mīklas izstrādājums.
PatībaRainis "Aforismi"Šim vārdam ir spēcīga filosofiska nozīme, kas man likās interesanti un šis vārd ir reti lietots.
novakareRegīna Ezera “Šķirties – tas ir mazliet mirt”Manuprāt, vārds "novakare" piešķir tādu nostalģisku sajūtu. Personīgi man tas raisa asociācijas ar bērnību un siltiem, patīkamiem vasaras vakariem.
EpistolārsAspazijas kopotie raksti 1. sējums. Sastādīja Ausma CimdiņaMan šī vārda nozīme nebija zināma. Epistolārais žanrs ir rakstīts izsmalcināts runas veids, kas mūsdienās vairs netiek izmantots. Pārsteidzoši, ka senāk ikdienas sarakste starp cilvēkiem tika pārvērsta par mākslas darbu. Latviešu literatūrā epistolārais žanrs ir atspoguļots Aspazijas un Raiņa vēstulēs.
SidrabotsEriks Ādamsons, “Sava ceļa gājējs”“Sidrabots” šķiet kaut kas ļoti daiļš un maigs. “Sidraba karotīte”, “sidrabots rīts”. Šis vārds jebkuru teikumu padarīs daudz tēlaināku un skaistāku, kā arī latviešu daiļdarbos tas jau sen ir kļuvis iecienīts, tāpēc man tas šķiet tik skaists un latvisks.
IzdzimumsŠarlote Brontē “Džeina Eira”. Tulkojusi Helga GintereVārds asocējas ar ko jaunu un neparastu, kas radies no zināmā un parastā.
PortjeriŠarlote Brontē - ''Džeina Eira'' No angļu valodas pārtulkojusi Helga GintereVārda izvēles pamatojums ir pavisam vienkāršs - šādu vārdu nezināju. Man tas bija jauns, nedzirdēts vārds. Tagad mans vārdu krājums būs paplašinājies.
veģisĒriks Ādamsons "Sava ceļa gājējs"Lasot šo darbu, apstājos pie šī vārda, jo tas bija man nepazīstams, tāpēc devos noskaidrot tā nozīmi. Veģis ir noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
SidrabotsEriks Ādamsons “Sava ceļa gājējs”Nav īsta pamatojuma, kādēļ to izvēlējos, tas pavisam vienkārši piesaistīja manu uzmanību, kā arī man tas šķiet ļoti skaists un latvisks vārds.
DēkasŽils Verns "80 dienās ap zemeslodi", tulk. Andrejs UpītsManuprāt šis ir ļoti nozīmīgs vārds, jo tas atgādina par piedzīvojumiem un jautrību, kas parasti notiek bērnībā. Es izvēlējos šo vārdu, jo tas man ļoti atgādināja par bērnību, kur devos dažādos nozīmīgos vai maznozīmīgos piedzīvojumos. Man šķiet, ka dēkas ir tieši tie piedzīvojumi, kurus piedzīvojis bērnībā.
"Es ieeju sevī"Imants ZiedonisAlkas ir tās, kas motivē mūs dzīvē sasniegt vairāk nekā paši varam iedomāties. Tā ir mūsu dedzīgā vēlēšanās nonākt tur, kur vēlamies būt un sasniegt to, ko esam uzstādījuši kā savu mērķi. Alkas ir slāpes, kāre un ilgas, kas apvienotas emocionāli spēcīgā vārdā.
Aravisa, Hvina, Šasta, Bri.Autors: K.S. Lūis, Tūlkotāja: Ilga Melnbārde.es šosvārdus izvēlējos, jo mūsdienās bērnus vecāki šādus vārdus vairs neliek un man šie vārdi šķiet interesanti, kā arī šie ir vārdi ir galveno varoņu vārdi.
īstenieksJānis Ezeriņš. "Svētā Briģita"Ezeriņš šajā darbā piemin gara īsteniekus jeb gara radiniekus. Skaisti.Lai katram savs gara īstenieks!
BrauņātiesJ. Poruks "Kauja pie Knipskas"Interesants sinonīms skriet, dauzīties.
GranātgaudojiensAleksandrs Grīns “Dvēseļu Putenis”Pirmo reizi šo vārdu ieraudzīju lasot šo grāmatu. Loģiski domājot , tas nav neparast un tas izsaka pilnīgi visu, bet no otras puses skatoties, tas nav sevišķi bieži dzirdēts vārds kaut vai no vēstures stundām.
mēlnesisDžordžs Orvels "Dzīvnieku ferma". Silvijas Brices tulkojumsNeparasts vārds, kas apzīmē cilvēku (grāmatā - kraukli Mozu), kurš melo vai izplata nepatiesas ziņas.
KāpēcībasImants Ziedonis EpifānijasVārds "kāpēcība" ir, manuprāt, ļoti unikāls, jo tikai latvietis spēs ko tādu izdomāt. Man ir ļoti grūti izveidot šādu vārdu citās valodās, tāpēc, es domāju, ka šis vārds ir vērības cienīgs.
IraidFricis Bārda "Kas iraid šī dzīve, ko dzīvoju es..."Iraid – ir. Darbības vārda "būt" senākā tagadnes forma "iraid" izdaiļo latviešu valodu, izteikumam piešķirot mītisku, svinīgu, pacilājošu, arī filozofisku noskaņu. Tā nozīme un attiecības ar tekstu skatāmas daudzās pakāpēs. Vārda iedzīvināšana mūsdienu latviešu valodā to noteikti bagātinātu un sniegtu izteiksmes plašumu.
TabačnieceReģīna EzeraLeldes tēva valodā ir vairāki okazionālismi, tā raksniece labāk varēja attēlot tēva skarbo un rupjo valodu.
PretnisAlberts Bels. Latviešu labirints. Romāns. Daugava, 1998., 129. lppVienkārši interesants un nedzirdēts vārds. Vārdnīca teic, ka tas ir pretstats. Nozīme saprotama arī no konteksta.
KaivaRainis "Priekš negaisa"Kaiva – poētisks kaijas apzīmējums. Mūsdienās esam pieraduši kaijas redzēt arī pilsētvidē, kur to trokšņošana mēdz traucēt iedzīvotāju mieru. Tā kā vārds "kaiva" lietots reti, to varētu attiecināt uz kaijām putnu dabiskajā vidē. Pilsētā kaijas var uztvert par traucēkli, taču, aizbraucis pie jūras, cilvēks tās uz tumšu debesu fona romantizē un priecājas par iespēju baltspārnes skatīt tuvumā.
DaileRainis "Miera ļaudis"Daiļš vārds, kas apzīmē skaistumu. To nes arī viens no Latvijas teātriem.
TekainītsAleksandrs Grīns "Nameja gredzens"Jauks vārds, lai nosauktu bērnu, kas jau sācis staigāt, skraidīt.
dzegužmaizītesImanta Ziedoņa epifānija "O, Juta!"Es domāju, kādas varētu būt dzegužmaizītes?
DONISVizma Belševica."Dūdieviņš""Donis" ir dobe.
GAUDENISMarija Terēze Kjuni, "Suada. Sadedzināta dzīva"Iepriekš nebiju dzirdējusi
SĒRSTĪBASKristijons Donelaitis "Gadalaiki"Sērstības – 'ciemošanās, viesošanās', sērst – 'ciemoties, viesoties'. Vārdi, kas šobrīd, Covid-19 pandēmijas laikā, nav realizējami dzīvē un tāpēc ir ieguvuši īpašu svaru. Cerēsim, ka drīzumā sērstības pie mūsu mīļajiem atkal būs iespējamas!
žilbīgsGunars Janovskis "Sōla"Vārdu "žilbīgs" G. Janovskis romānā "Sōla" lieto itin bieži, lai raksturotu dabas ainas.