| rešņs, rešņa | Jānis Jaunsudrabiņš "Kam dāvanas, tas nestāv dīkā", "Grāmatu draugs" 1980 | Kolorīts, latvisks vārds zemas balss apzīmēšanai. |
| Piezāļoties | Jānis Ezeriņš, Noveļu izlase, 1955.g izdevums | Vārds, kam precīzāka nozīme, nekā "aizaudzis" |
| čeigri | Aivars Kalve "Sēlija: zaļais krasts" | Apvidvārda lietojums tekstā, sinonīms - skarbi, bargi. |
| Atbūtne | Erls Ders Bigerss "Ceļojums ar slepkavu", tulk. Maija Kalna | Nedzirdēta alternatīva vārdam "prombūtne". |
| Smulgs | Erls Ders Bigerss "Ceļojums ar slepkavu", tulk. Maija Kalna | Nedzirdēts vārds, kas ir jauka alternatīva vārdam "melnīgsnējs". |
| melnīgsnējais | "Agata Kristi Romāni",Silvija Brice un Mirdza Zumberga | Vārds likās ļoti neparasts un nedzirdēts. Plaši neizmantots vārds. |
| neanštendīgi | Aleksandrs Grīns "Dvēseļu putenis" | Interesants vārds, kuru lasot dzirdēju piemo reizi. Jautājot par to vecmāmiņai, viņa pat teica, ka atceras, ka viņas vecāmāte tādu kādreiz lietoja. |
| līgos | "Jāzeps un viņa brāļi" - Rainis | Es domāju ka šis vārds papildina latviešu valodas vārdu krājumu ļoti labi, jo visi saprot ko tas nozīmē, un viegli atcerēties |
| Lauvas | "Jāzeps un viņa brāļi" - Rainis | Es izvēlējos šo vārdu, jo lauvas ir visu dzīvnieku karaļi. |
| krāsmata | Inese Avana | Nekad iepriekš nebiju dzirdējusi šādu vārdu. Detalizētāks vārds, lai raksturotu pamestu ēku. |
| priekšteči | Disney/ Pixar KOKO NOSLĒPUMI | Manuprāt šo vārdu izmanto ļoti reti, tāpēc izvēlējos. |
| vienroči | ''Mūsu spožās dienas'' - Dženifera Nivena | Es šo vārdu izvēlējos tieši tāpēc, ka pirmo reizi pati tādu esmu redzējusi grāmatā, kā arī tieši šādā kontekstā, kas ir iemesls kāpēc es īsti nesaprotu šī vārda nozīmi. |
| nīdeklis un dīdeklis, knoseklis un ploseklis | Sabīne Košeļeva "Vientulības ministrija" | Autore ļoti skaisti un tēlaini apraksta civēka iekšējo nemieru: "Izslēgt iekšējo nīdekli un dīdekli, knosekli un plosekli, ievilkt dziļi elpu vēderā, aizturēt, aizskaitīt līdz trīs...", |
| apsust, apsutis | Sabīne Košeļeva "Vientulības ministrija" | Nebija dzirdēts šāds vārds, - šķiet, nozīmē sakarst un sasvīst, tekstā: "līdzīgi pēcpusdienas saulē apsutušiem teļiem." Sakne kā darbības vārdam "sutināt (kāpostus)". |
| Degunlācis | I.Sproģe; R.Kaupers "Māci mani, Degunlāci" | Mīļš, jauks grāmatas varonis, kurš māca reizrēķinu. |
| cibināt | Džordžs Orvels "Lai plīvo aspidistra", tulkojusi Māra Poļakova | Tulkotāja, īsta valodas māksliniece, likusi lietā plašās latviešu valodas izteiksmes iespējas. Man iekrituši acīs neskaitāmie vārda "iet" sinonīmi, kuri lasītāja acu priekšā uzbur atšķirīgas gleznas, piemēram, kājot, stilbot, storēt. Nozīmju atvasinājumi rodas uz līdzību pamata: vārda "cibināt" pamata nozīmes ir 'čiepstēt', vai 'vāji pīkstēt', no kurām atvasināta nozīme 'iet'. Romānā jaunkundzes cibina pa ielu. Droši vien cibināšana līdzinās tipināšanai, dipināšanai vai snāšanai. |
| ķencēt, ķencēties, ķencēšanās | Alberts Bels "Cilvēki laivās" | Ķencēt saskaņā ar Tēzauru nozīmē - ziest, biezi triept, ņemt (ēdienu) lielā daudzumā. Ķencēties - arī aiztikt ko ķēpīgu, lipīgu; veltīgi nopūlēties, tūļāties. Tekstā šis vārds lietots pārnestā nozīmē "...vīra ķencēšanās ar centrā dzīvojošo mīļāko..." Iedomājos, ka ļoti labi var lietot arī mūsdienās, piemēram, sejas masku pārāk biezā kārtā ķencēt uz sejas. |
| lieglaime | Harijs Gāliņš "Laivas lellis" | Ļoti skaits saliktenis, tik poētisks! Tas ir lielisks sinonīms vārdam "svētlaime", un šķiet, ka tas ir pat piemērotāks tulkojums angļu val. vārdam "bliss", it īpaši situācijās, kas nav saistītas ar svētuma sajūtu. Tekstā "daiļava aiz lieglaimes trīcošiem pirkstiem izvelk no rozēm aploksnīti..." Skaisti! |
| smīls, smīlais | Harijs Gāliņš "Laivas lellis" | Nebiju dzirdējusi īpašības vārdu ar šādu sakni, zināju tikai darbības vārdu smīlāt. Arī tekstā šis vārds ir lietots, aprakstot lietu: "smīlais, nebeidzamais, garlaicīgais, sāpīgais lietus..." Pēc Latviešu valodas aģentūras mājaslapā pieejamā skaidrojuma “smīlājošs lietus ir sīks lietus, kas smidzina.” Acīmredzot līdzvērtīgi divdabim “smīlājošs (lietus)” var lietot vārdu “smīlais (lietus)”. Interesanti! |
| Būkšķinot | Ronas Holselas romāna “Greizo spoguļu spēles” (tulkotāja Sandra Rutmane) | Skaņa, ko var sadzirdēt jahtu piestātnē, kad vējā šūpojas virves. |
| ieklamzāt | Dens Brauns "Da Vinči kods" | Šo vārdu pirmo reizi izlasīju grāmatā, nezināju tā nozīmi, jo no apkārtējiem cilvēkiem nebiju šādu vārdu dzirdējusi. Painteresējoties, uzzināju, ka ieklamzāt nozīmē ieiet. |
| duka | Māris Rungulis "Sāļās pankūkas." | Vārds duka nozīmē spars, izturība. Manuprāt, šo vārdu un vēl daudzus citus vārdus, no grāmats "Sāļās pankūkas", mēs varētu vairāk izmantot ikdienā, lai izdaiļotu savu leksiku. |
| gauskustīgais | Margarita Perveņecka "Gaetāno Krematoss" | Man vienmēr ir patikuši interesanti, neparasti salikteņi, kas vienā vārdā ietver veselu frāzi. Gauskustīgais - ne gluži nekustīgs, bet tāds, kas gausi, ļoti lēni kustas. |
| večpātagas | E.Birznieks -Upītis , Pastariņa dienasgrāmata | Es izvēlējos šo vārdu ,jo es šo vārdu dzirdēju pirmo reizi ,pat no sākuma lasot ,nevar saprast šī vārda nozīmi ,ja vien par to nepameklē vairāk informācijas. |
| miljonklusums | ,,Baltas naktis'' Ojārs Vācietis | savāds vārds un pats pirmo reizi to dzirdēju,tā[ēc gribēju iesniegt. |
| iegrandināt | Margarita Perveņecka "Gaetāno Krematoss" | Tekstā: "... taisni ķerrā iegrandina divus akmeņus." Zinām vārdu "nograndēt", ko bieži lieto attiecībā uz pērkonu - pērkons grand. Šķita interesanti, ka vienā darbības vārdā ir apvienota gan darbība, gan skaņa. Visi zina, kāda ir skaņa, kad metāla ķerrā iemet smagas, masīvas lietas, piemēram, akmeņus. Man šķiet veiksmīgi, ka arī latviešu valodā var izvairīties no daudzvārdības, nojēgumu pasakot īsāk. |
| lumpačot | Hjū Loftings "Doktora Dolitla cirks", Valda Grēviņa tulkojums | Lumpačot saskaņā ar tēzauru nozīmē - smagiem, neveikliem soļiem, arī neveiklā gaitā iet. Ir dzirdēts arī vārds klumpačot, klumburot ar līdzīgu nozīmi. Eksistē "simt un viens" apzīmējums cilvēka un arī zirga gaitai, soļiem, un, manuprāt, ir vērts šos vārdus paturēt aktīvā lietojumā. |
| jaukle | Antons Čehovs "Kaštanka", tulkojusi Anna Grēviņa | Tekstā vārds "jaukle" lietots attiecībā uz suni mums pazīstamāka vārda "jauktene" vietā: "takša un sētas suņa jaukle". Interesanti, ka eksistē arī šāds vārds no tā paša vārda saknes. |
| grezot | Anšlavs Eglītis. Malahīta dievs | Interesants un nedzirdēts apvidvārds ar nozīmi 'draudēt'. |
| pusmute | "Labs labam vagu dzen. Mūsu sakāmvārdi un parunas." Sastādījusi Māra Treiberga. | "Pusmutes laid, pusmutes satur", šāds sakāmvārds/paruna ir minēts grāmatā pie sadaļas "Klusēšana ir zelts". Tēzaurs vārdu "pusmute" skaidro kā: puse kumosa; puse no ēdiena daudzuma, ko var ieņemt mutē; puse malka. Šķiet interesanti, ka šāds vārds lietots arī attiecībā uz to, kas no mutes iziet – vārdiem, runu. |
| tuvīns, tālīns | Eva Rubene "Sapnīši" | Piemērā: ... tādu "nezināja nedz tuvīnā, nedz tālīnā apkārtnē." Šķiet interesanti, ka bez īpašības vārdiem tuvs, tuvējs/-ais, eksistē arī tuvīns, kā arī tāls>tālīns. Kāpēc lai tos nelietotu ikdienā? Piemēram, tālīns viesis. |
| zemzemība | Ojārs Vācietis "Pazemība" | O. Vācitis, šo vārdu izmanto, uzsverot, cik ļoti nicina zemošanos. |
| šerminošs | Silvija Brice "Baigās piezīmes" | Tēzaurs šo vārdu paskaidro kā - pretīgs. Man vairāk tīk autores lietotā nozīme frāzē "šerminošais telefons" - tāds, kas uzdzen šermuļus pār kauliem, baismīgs (kas izraisa baismas, tekstā arī - "baismas pret telefonu"). Autore ne pārāk ieredz telefonu (maigi teikts), pat baidās no tā zvana, jo tas mēdz pārtraukt tulkojamu teikumu, kurš nekad vairs netaps vesels. Vārdu "šermuļi" zinu šai vienā frāzē "šermuļi pār kauliem", bet nebiju sastapusies ar citiem vārdiem ar šādu sakni - šermināties (drebēt), šerminošs (kas uzdzen drebuļus, bailes). |
| zīķēt | Vladimirs Kaijaks "Visu rožu roze" | Tekstā: “… (Vecis) tikai zīķē viņā ar savu vienīgo aci." Vārds “zīķēt” saskaņā ar tēzauru nozīmē “cieši skatīties”. Vārdam “skatīties, vērot” ir vēl daudz lielisku sinonīmu. Cik bagāta tomēr ir latviešu valoda! Citi lieliski piemēri: blenzt; dzelties; glūnēt; glūņāt; ķīķelēt; ķīķerēt; lūkoties; lūrēt; lūsināties; raudzīties; rēgāties; rēgoties; skatīties; turēt acis; urbties; vērot; vērties; zīķēt; zīlēties; žūrēt. |
| rubīnkvēle | Kenets Greiems "Vējš vītolos", tulkojis Mārtiņš Poišs | Tekstā interesanti, poētiski aprakstīta jūra un saule kā divas stihijas, lietojot epitetus. Nebija dzirdēts šāds saliktenis "rubīnkvēle", tas ļoti skaisti skan, turklāt sevī ietver gan krāsu, gan siltumu. Tekstā par jūru un sauli: “Abas radniecīgās stihijas — bangojošais tēraudzilums un neatlaidīgā rubīnkvēle — apbūra, sasaistīja un pakļāva .… “ |
| mājupsauksme | Kenets Greiems "Vējš vītolos", tulkojis Mārtiņš Poišs | “... mūs no jauna apburs mājupsauksme, ilgas pēc klusi plaukstošām ūdensrozēm, kas māj ar ziediem no dzimtenes ezeriem. … “ Ļoti poētiskā tekstā lietots interesants saliktenis "mājupsauksme", iespējams, lai saīsinātu frāzi "ilgas pēc mājām" un lai to neatkārtotu, jo pēc šīs frāzes sekotu "ilgas pēc ūdensrozēm". Oriģināli! |
| mākulītis | Kenets Greiems "Vējš vītolos", tulkojis Mārtiņš Poišs | Tekstā - "putekļu mākulītis". Interesanti, ka vārda "mākonis" vietā lietots cits, poētiskāks vārds - "mākulītis". Šķita interesants vārddarināšanas princips, poētisma labad aizvietojot vienu piedēkli ar citu. Pēc līdzīga principa var darināt arī citus poētiskākus vārdus nekā sākotnējais, piemēram, mākonis>mākulītis, censonis>censulītis, tumsonis>tumsulītis. |
| anšovu skaidiņas | Karolīna Hārta, "Nāve mīlētāju alejā", tulk. Juris Šmaukstelisk. | Nebiju dzirdējusi, ka anšovi var būt skaidiņu veidā, bet laikam jau tas ir iespējams. "Skaidiņa" (kulin.) - nelielu skaidu formā sagatavoti, parasti sagriezti, pārtikas produkti (tezaurs.lv). |
| zemeņblondi mati | Karolīna Hārta, "Nāve mīlētāju alejā", tulk. Juris Šmaukstelisk. | Šķita, ka tā ir kāda kļūda tulkojumā, bet, izrādās, latviešu valodā tiešām tā mēdz teikt "gaiši rudu" matu vietā. |
| kiberbeduīns | Brita Restlunda "Monmartras šarms", tulk. Rute Lediņa. | Interesants un nedzirdēts sinonīms jēdzienam "digitālais nomads/klejotājs". |
| aplamniece | Brita Restlunda "Monmartras šarms", tulk. Rute Lediņa. | Šķita tik mīļuma pilns sinonīms vārdam "jocīgā" vai "muļķīgā", vai "dīvainā", vai pat "jukusī". |
| vārgdienis | Ogs Mandino "Pasaules dižākie panākumi". Tulkotāja Elfrīda Melbārzde | Atjautīgs sinonīms zināmajam vārdam "grūtdienis" |
| nomidzis | Ogs Mandino "Pasaules dižākie panākumi". Tulkotāja Elfrīda Melbārzde | Savdabīgs, iespējams, mazliet piemirsts apvidvārds. Nozīme - miega stāvoklis, arī snauda |
| sūrāboli | Skaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas" | Sūrs - skābi vai sāļi rūgts, arī smags, grūts. Tekstā "sūrābolu vīns", tas varētu būt domāts - mežābeles ābolu vīns vai citādi sīvu, rūgtu ābolu vīns. Sūrābele = mežābele, savvaļas ābele ar sūriem augļiem. Liekas vērtīgi, ka vienā saliktenī var izteikt to, ko citādi vajadzētu vairākos vārdos izteikt. Vārds "sūrs" arī pamazām tiek aizmirsts, bet tomēr ir vērtīgs vārds, kā citādi pateikt - smagi, grūti jeb sūri. |
| sprigace | Skaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas" | Sprigace - interesants saliktenis, ko var pielietot dažādās situācijās. Pēc Tēzaura: "Cilvēks, kam ir spriganas acis, sprigans skatiens." Tekstā: "... liesmas kā sprigaces vāveres..." |
| slinkumpūznis | Gotfrīds Augusts Birgers "Minhauzens" , tulk. Ērika Lūse | komisks saliktenis |
| spurdze | Knuts Skujenieks "bet dziedāt" | Vārdam "spurdze" - cik pārsteidzoši! - ir 8 nozīmes. Man šis ir jauns vārds. |
| zeltanesība | Knuts Skujenieks "Līdz kailai rokai" | "Cauri zeltanesībai" - šķiet kā cauri mūžībai. |
| kāptuves | Rūdolfs Blaumanis "Kāpēc, kāpēc?" | Jauks vārda "kāpnes" sinonīms, kuru varētu lietot arī ikdienas valodā. |
| purcelīgs | Sarmīte Poikāne "Mammas kleitas un teātra bize" | Īsti nesaprotu nozīmi, varbūt `iedomīgs`, `neapmierināts`?... |
| Šimpēt, šimpēšana | Sarmīte Poikāne "Mammas kleitas un teātra bize" | Saprotu, ka šis vārds nozīmē visa jaunā noliegšanu, bet pirms tam tādu nebiju dzirdējusi. |
| pirmāk | "Sērdiene-zeltaine", bulgāru tautas pasakas no sērijas "Brīnumzeme", tulkoja Dagnija Dreika un Astrīda Tabūne | Pirmāk nozīmē "iepriekš, agrāk, vispirms". Piemēram, "Pirms kritizē citus, paskati pirmāk uz sevi". "Veikalā satiku kaimiņieni, ko pirmāk redzēju sēžam pie mājas uz soliņa". |
| saldmēlīte | Padišahs un papagailis, uzbeku tautas pasakas no sērijas "Brīnumzeme", tulkojusi Emīlija Marjutina | Interesants apzīmējums lakstīgalai - saldmēlīte, tekstā: "...lakstīgala, saldmēlīte, iepogojās..." |
| rūsgansārts | Arvis Kolmanis "Vasara , augusts" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadi | Interesants saliktenis. Tā kā latviešu valodā reizēm pietrūkst krāsu apzīmējumu, šis ir labs variants, lai izteiktu niansētāku krāsu nekā tikai sārts, sarkans, rūsgans, oranžs. |
| vēsturiskošanās | Aivars Ozoliņš "Dukts" no krājuma "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadi | Ļoti interesanti, kā vienā vārdā var pateikt "varoņa, pieredzes, notikuma tapšana par vēsturi". |
| bezgallabirintains/-a | Aivars Ozoliņš "Dukts" no krājuma "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadi | Neparasts saliktenis, turklāt īpašības vārds. Salikteņa otrā daļa jau pati par sevi ir neparasta, nedzirdēta. Tekstā lietots, runājot par laiktelpu un tēlainu prizmu, caur kuru tiek skatīti aizritējušie gadsimti: "bezgallabirintainas āres". Kaut kā ļoti poētiski skan :) Noderīgs vārds fantāzijas un fantastiskas literatūrai. |
| nonievājums | Eva Rubene "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadi | Tekstu bagātināšanai. Cits variants vārdam "nievas". Tekstā: "Ēdiens izraisa nonievājumu." Šo vārdu, iespējams, tekstā ir vieglāk pielietot nekā parasto, visbiežāk kā daudzskaitlinieku lietoto, "nievas". Lai gan nav pozitīvi tendēts, tomēr interesants vārds, kā arī uzreiz nāk prāta citi ar līdzīgu sakni - nonievātājs, nonievāt, nonievājošs. |
| jūklis | Eva Rubene "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" 80.-90.gadi | Interesants vārds, izcelsme līdzīga vārdam "juceklis", arī tekstā lietots ar līdzīgu nozīmi - atbrīvoties no jūkļa (jucekļa) dzīvē |
| postīgs | Eva Rubene "Trīs dienas brīvībā" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" | Nebiju saskārusies ar šādu vārda variantu un atvasināšanu, sinonīmu vai variāciju vārdam "postošs". Tekstā lietots vārdu savienojumā "postīgas ievirzes raksturā". Interesanti. |
| urksts | Andris Akmentiņš. Meklējot Ezeriņu. | urksts-( daudznozīmīgs vārds) tekstā "Pārāk dižu urkstu sasmēlies" nozīme varētu būt - 'zināšanas' |
| gants | Andris Akmentiņš. Meklējot Ezeriņu | gants- kārtīgs, tikumīgs, labs |
| GŪŠĶIS | V. Šekspīrs Romeo un Džuljeta, tulkojis Kārlis Egle | Pirmo reizi literatūrā sastopos ar šo vārdu, kas varētu būt kādas cilvēka dabas raksturojošs vārds |
| ķems | Rūdolfs Blaumanis "Salna pavasarī" | Rūdolfa Blaumaņa valoda ir īpaši garda. Pat tik vienkāršam vārdam kā ziedu "ķekars", viņš ir atradis sinonīmu – ziedu "ķems", tādējādi bagātinot latviešu valodu ar maz vai nemaz dzirdētiem apvidvārdiem. |
| zildzidrs | Mārtiņš Zelmenis "Negaisa nāciens" no krājuma "Latviešu jaunākās prozas izlase" | Zildzidras debesis - skan poētiskāk nekā dzidri zilas debesis. |
| skrandulis | Paša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima Grīnberga | Novērtēju, ka ar vienu vārdu var pateikt to, ko citādi vajadzētu teikt ar trim vārdiem - cilvēks noskrandušās drānās/apģērbā. Dzejā un citur īsvārdība labi noder. |
| ēnļaudis | Paša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima Grīnberga | Šķiet, arī mūsdienu fantāzijas literatūrā bieži sastapts vārds. Pozitīvi, ka vārdam ir latviska izcelsme, iztiekot bez svešvārdiem. |
| azaids | Skaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas" | azaids - ēdienreize, maltīte. Reti lietots vārds, daudziem skan kā svešvārds. Labskanīgs vārds, kas būtu pelnījis atgriešanos aktīvajā leksikā, piemēram, Bērni azaidu ieturēja plkst. 8, 12, .... Azaida gaļa, saukt azaidā, azaidā bija tikai maizes doniņa un krūze ūdens. |
| valšķīgs | Paša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima Grīnberga | Valšķīgs - viltīgi draiskulīgs, šķelmīgs, koķets. Vārds pats par sevi jau skan koķeti, šķelmīgi. Simpātisks sinonīms. |
| kluknēt | Paša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima Grīnberga | Kluknēt - sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī. Kluknēt piesaulītē, kluknēt patrepē, visu dienu mājās kluknēt. Tiem, kam šķiet, ka latviešu valodā nevar vienā vārdā ietvert plašāku nozīmi, ka tulkojot vienmēr vajadzīgs lietot vairāk vārdu nekā svešvalodā, šis nu reiz ir vārds, kas šo viedokli apgāž. Kā arī pilnvērtīgi iespējama vārddarināšana un divdabju veidošana - kluknēdams, kluknošs. Ļoti atbilstošs vārds mājsēdes situācijās. |
| brukstala | Skaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas" | Ir zināms vārds "birztala". Šis - līdzīgi veidots, ar līdzīgu piedēkli. Nozīme - cieši savijušies, kopā saauguši krūmi, sīki krūmi, arī izcirtums, kur kopā saauguši sīki kociņi. Manuprāt, daiļskanīgāks nekā vārds "brikšņi". |
| aplamnieks | Skaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas" | Aplam - labs sinonīms vārdam "nepareizi".
Aplamnieks - reti dzirdēts, ar nozīmi - muļķis, nelga, vientiesis, āmurgalva, antiņš. Domāju, ka daudzie un dažādie sinonīmi tikai bagātina valodu, un pieļauj dažādas nianses un daudzslāņainību. Šim vārdam, iespējams, ir nedaudz maigāka, aizplīvurotāka izteiksme nekā ļoti tiešajam vārdam "muļķis". |
| žužināja | Rūdolfs Blaumanis “Bērtuļa pirksts” | Kā vismīļāk var iemidzināt bērniņu? Manuprāt, žužinot. Tikpat maigi un silti kā šī vārda skaņa mana māte auklēja savus lolojumus – mani un māsiņu. Dzīves vēlākajos gados es arī labprāt tiktu vēl kādreiz iežužināta miegā. Bet kā tik lielu cilvēkbērnu žužināsi? Lielos cilvēkus arī var žužināt – apskaut sirsnīgā apskāvienā un izjust to siltumu abu krūtīs. Manuprāt, mūsdienās pietrūkst mīļuma. Varbūt vajadzētu vairāk vienam otru žužināt – žužināt rudo runci, tuvo draugu, nogurušos vecākus, palaidnīgo māsu… Viena no lietām, kas man visvairāk dzīvē šobrīd pietrūkst, ir mīlestības pilna žužināšana. |
| tencināt | Skaidrīte Kaldupe "Ziemeļzemes pasakas" | Skaists vārds, sinonīms vārdam "pateikties", "teikt paldies!" "Tencinu!" - skan labi, latviski, neparasti. |
| izkurtēt, izkurtējis | Paša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima Grīnberga | Labs, sens vārds. Nozime - kļūt sausam, šķiedrainam, ar tukšu vidu, pāraugt, satrunēt, iztrupēt, ilgi glabājoties vai lēni (sliktos apstākļos) augot, kļūt sausam, irdenam, šķiedrainam (par dārzeņiem, saknēm). Lieto arī par dzīvām būtnēm un arī pārnestā nozīmē - morāli izkurtējis, izkurtēt no ļaužu atmiņas, izkurtējis un grēkos ieslīdzis autoritārais režīms u.c. |
| durns, durnais | Paša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima Grīnberga | Interesants un sens vārds, sinonīms vārdam - muļķīgs, glups, stulbs, negudrs. Lieto gan ar nenoteikto, gan noteikto galotni. M.Zīvertam ir luga "Durnā merga", starp citu. |
| vētīšana, vētīt | Paša Matsinovs "Gogoļa disko", tulkojusi Maima Grīnberga | Vētīt - ar gaisa straumi attīrīt smagākas frakcijas (graudus) no vieglākām - pelavām, attīrīt ar vēja plūsmu, arī škirot. Politiķi, žurnālisti lieto arī kā - pārbaudīt, izvērtēt: vētīt priekšlikumus, vētīt vadītājus, vētīt solījumus. Sens, labs, daudzslāņains vārds. Arī Pelnrušķīte vētīja. Vētīšana būtu arī tīrīšana, atšķirošana. Šajā tekstā - rokassomiņu satura pārbaudīšana, kam jau ironijas pieskaņa. |
| Mirdzēt | Jānis Poruks "Aklais Dzejnieks" | Es šo vārdu izvēlējos, jo manuprāt tas vārds skan skaisti un kad kāds ieminās par mirdzēšanu pat nedomājot ir cerības sajūta. Vārdam ir pozitīva noskaņa un es uzskatu, ka tas tiešām ir viens no labākajiem. |
| Tebūtme | Valters Benjamins Maskavas dienasgrāmata IgorsŠuvajevs | Agrāk nedzirdēts, interesants vārds. |
| Šķūnelis | Imants Ziedonis, "No abām pusēm" | Šis vārds man atsaucas ar bērnībum, jo kādreiz mēs vecmammas šķūni saucām ka škūni. Tas apzīme, kā minēju iepriekš šķūni |
| nerīdelis | Anšlavs Eglītis Homo Novus | rūgušpiena nerīdelis
nekad tādu vārdu nebiju dzirdējusi un bez konteksta pat nenojaustu nozīmi |
| izmaņa | Anšlavs Eglītis Homo Novus | spēle ar vārdu |
| izgudrināts | Anšlavs Eglītis Homo novus | spēle ar vārdu "gudrs" |
| Suseklītis | Ansis Lerhis-Puškaitis, Džūkstes pasakas, pasaka ”Raganas apse”. | Ne ķemme, ne suka, ne ezītis, bet suseklītis. Tas parasti ir ovālas formas ar rokturi, vai arī bez tā. Parasti tam ir uz āru izslieti zobi vai sari. Vienā dienā es paņemu to un tas man galvā sāk kost. Otrā jau tik mīļš un maigs. Citu dienu suseklītim var izkrist zobs. Es šo vārdu izvēlējos, jo tas man šķiet mīļš, patīkams un viegli izrunājams. Suseklīti ikdienā izmanto daudz cilvēku, lai saķemmētu sev matus un veidotu skaistas frizūras. Suseklītis ir viena no tām lietām, bez kuras cilvēki ar gariem un nepaklausīgiem matiem nevarētu ikdienā iztikt. Ir arī speciāli dzīvniekiem paredzēti suseklīši, lai tos sakoptu un padarītu skaistus. |
| Secen | Avots: Imants Ziedonis, “Epifānijas”, Rīga, Liesma, 1978, 26. lpp. | Vecvārds, biežāk lietots senākos tekstos, vārds ir skanīgs, to varētu biežāk lietot arī mūsdienu valodā. |
| Svabads | Eduards Veidenbaums "Dzejas" | Vārds piesaistīja, jo ir diezgan pasens un brīvi latviešu valodā vairs netiek izmantots, bet tomēr ir diezgan savdabīgs un skaists. |
| Vizuļot | Imants Ziedonis | Manuprāt, šis vārds kā daudzi citi poētismi ir interesants un oriģināls aizvietojums ikdienā lietotajam vārdam "spīdēt". |
| meldijas | Jānis Poruks "Atkal zaļais pavasars" | Vārds “meldijas” nozīmē: melodija, parasti dziesmai. Vārds veidojas atņemot 1 burtu no vārda “melodijas”, bet ,manuprāt, skan daudz patīkamāk un izdaiļo latviešu valodu. |
| trivializēt | Rasa Bugavičute-Pēce "Puika, kurš redzēja tumsā" | Vārdu es izvēlējos, jo, noskaidrojot vārda nozīmi, sapratu, ka to var ļoti skaisti iesaistīt daiļliteratūras darbos. Runājot sarunvalodā, bieži izmantoju vārdu prasts, taču, ja jāraksta domraksts, šo vārdu aizstāšu ar vārdu trivializēt. Man tas šķita ļoti noderīgi. |
| Esamība | Eriks Ādamsons | Vārds man liekas intersants, jo ir izveidots no darbības vārda. |
| Zvēroja | Lāčplēsis, autors Andrejs Pumpurs | Šo vārdu es izvēlējos, jo viņš man šķita neparasts un nedzirdēts. |
| Ņerkulis | Astrīda Lindgrēna "Grāmata par Pepiju Garzeķi", tulkojusi Elija Kliene. | Manuprāt, vārdiem, kuri izdaiļo valodu, jābūt skanīgiem un nedaudz piemirstiem vai pilnīgi jauniem. |
| pārdaba | Elīna Barreta. Socializēšanās rokasgrāmata latvietim, Rainis "Aforismi" | Augstāk minētajā grāmatā nodaļā par uzvedības normām kultūras iestādēs iekļauts Raiņa citāts (48.lpp.) no aforismu grāmatas "Kalnā kāpējs". Nebiju saskārusies ar šo vārdu citur. Neatradu to arī vietnē tezaurs.lv. Šķita jauki, ka arī populārzinātniskās grāmatās nav aizmirsts dižais Rainis. :) |
| skursteņskrāpis | Uldis Bērziņš "Vai tev nevajag avīžu zēna, Rīga?" | Par piemiņu... |
| jozmenis | R.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice) | - |
| jūreņi | R.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice) | - |
| ļaunoties | R.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice) | - |
| smalkmanīga | R.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice) | - |
| nozavēt | R.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice) | - |
| nobrīnēt | R.Galbraita "Nemierīgās asinis" (tulkojusi Silvija Brice) | - |
| Mīkla | Anna Brigadere, citāts | Es šo vārdu izvēlējos, jo mēs latvieši izmantojam mīklu gandrīz visos tradicionālos ēdienos un arī tas, ka daudzos teicienos mēs izmantojam šo vārdu "mīkla". |
| Bramanīgāks | A.Birkerts, biogrāfija, I. sējums „Rūdolfs Blaumanis. Kopoti raksti” | Tādu apzīmējumu- „bramanīgākas nokrāsas” nekad nebiju citur lasījusi vai dzirdējusi. |
| esums | Alesandro Bariko "Spēle". Tulkojusi Dace Meiere | - |
| citpasaule | Alessandro Bariko "Spēle". Tulkojusi Dace Meiere | Par internetu un soc. tīkliem. |
| žārga | Jēkabs Janševskis "Dzimtene" | Nozīme - izstīdzējis cilvēks. |
| nogažiņa | Jēkabs Janševskis "Dzimtene" | Nozīme - maza meitene. |
| plašuks | Jēkabs Janševskis "Dzimtene" | Nozīme - plats apģērbs. |
| izplempt | Jēkabs Janševskis "Dzimtene" | Nozīme - izdzert. |
| aizskicināt | "Šantarāms" tulkojusi Māra Poļakova | - |
| laimība | Melisa Harisone "Zeltains miežu lauks". Tulkojusi Silvija Brice | - |
| kaitavīgi | Mika Valtari "Sinuhe, ēģiptietis". Tulkojusi Maima Grīnberga | - |
| celsmīgs | Kabrē "Es atzīstos". Tulkojusi Dace Meiere | - |
| baiļums | Kabrē "Es atzīstos". Tulkojusi Dace Meiere | - |
| pumpurība | Alessandro Bariko "Jaunā līgava". Tulkojusi Dace Meiere | - |
| trese | Kārlis Skalbe "Ūdens māte" | Vārdam "trese" ir ļoti daudz nozīmju. Pasakā par tresi dēvēta lente, taču šķiet jauki, ka ar šo vārdu var apzīmēt, piemēram, arī trešdienā dzimušu govi, tešdaļu no kāda veseluma, augu (kreses), kā arī ļoti runātīgu sievieti. |
| kraucieni | Regīna Ezera "Mīna ar laika degli" | Kraukļa "dziesma" ir kraukšana. |
| plīva | Andrejs Upīts "Trāķietis Kilons" | Plīva ir viļņveida kustība. Liekas tik maigi, tik viegli, tik trausli. |
| spulgot | Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie" | Skaists vārds, lai radītu redzes gleznu. |
| Vismedīgākās | Imants Ziedonis, Epifānija | Vārds izklausījās, kā sen lietots, bet tā nebija. |
| Sidraba | Auseklis "Jūra" | Manuprāt pats vārds ir spilgts un apzīmē kaut ko žilbinošu tādā veidā padarot valodu vēl gaišāku un krāšņāku. |
| Nāve | Rodika Dēnerte "Zahera viesnīca" | Cilvēki ir dažādi, bet mums visiem ir viens iznākums- nāve. Citi to gaida, citi no tā bēg. Citiem viss ar to beidzas, citiem ar to viss sākas. |
| Mīla | Rainis "Dod savu mīlu man..." | vardnica: Pašaizliedzīgas, sirsnīgas pieķeršanās sajūta
mīla ir viena no skaistakam jūtam pasaule, un iespēja rūnat par to, izdaiļo valodu. |
| Žilbīgs | Tulkots no Gunara Janovska darbiem | Atradu internetā, kurš skaitās, kā vārds, kas izdaiļo valodu |
| Baltdieniņa | Autors: Rainis Gads:(1879.-1883) Nosaukums: Ārpuskrājumu dzeja Lappaspusse: 2(letonika.lv) | Es izvēlējos šo vārdu, jo tagadējo covid karantīnas laiku jāpapildina ar baltdienām, ar gaišām, emocionāli piepildītām, laimīgām, “saulainām” dienām, iespējams ar dienām, kad cilvēks ir pārpildīt ar enerģiju, lai šis laiks nebūtu tik drūms, kāds tas ir šōbrīd, un uz brīti varētu aizmirs, par pandēmiju vai kādām lokālām grūtībām. |
| Un | Eduarda Veidenbauma dzejolis ''Tumsa un migla'' | Manuprāt, vārdi kuri visvairāk izdaiļo valodu ir tie vienkāršākie, kā piemēram vārds ''un''. Šajā situācijā (tumsa un migla) tas valodu izdaiļo sasaistot vārdus/idejas un līdz ar to domas nešanā piedalās vairāk vārdu un rodas daiļāka, krāšņāka, pat interesantāka valoda. |
| urksts | Andris Akmentiņš, romāns "Meklējot Ezeriņu" | 2021. 96.lpp |
| Netārps | Anšlavs Eglītis, Miervaldis Birze u. c. | Noteiktā kontekstā tas nozīmē "čūska". Vārds sastopams Anšlava Eglīša ("Misters Sorrijs", "Nav tak dzimtene" u. c.), Miervalda Birzes u. c. autoru darbos.
Sk. arī tezaurs.lv skaidrojumu. |
| klātbijušie | Gunārs Priede "Centrifūga" | Šo vārdu pamanīju, jo bieži mēs sakām "klātesošie", nevis "klātbijušie". |
| jādzirkstele | Linards Laicens "Kliedzošie korpusi" | Tā varētu teikt, kad nāk kāda apjausma vai skaidrība. Man |
| tuvcilvēki | Zentas Mauriņas eseja "Slimības daimons" | Mauriņa skaisti raksturo cilvēkus, kas ir viņai apkārt, nosaucot viņus par tuvcilvēkiem. |
| naigs | Rūdolfs Blaumanis "Salna pavasarī" | Naigas rokas, gaviles sirdīs - tas skan pacilājoši un ļoti pavasarīgi. |
| induss | Ričards Gavēlis "Viļņas pokers". Tulkojis T. Rullis | Šajā romānā ar vārdu "induss" tiek apzīmēts indietis. Aktuāls vārds arī mūsdienu Latvijā. |
| izdzītība | Mihails Ļermontovs "Dēmons", atdzejojis Jāzeps Osmanis | Šķiet, šis vārds ir jaundarināts, tāpēc neparasts. |
| Kaleša | Roalds Dobrovenskis "Rainis un viņa brāļi", tulk. Valentīna Eisule | Nebija dzirdēts. Viegli rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli kučierim. |
| Trums | Roalds Dobrovenskis "Rainis un viņa brāļi", tulk. Valentīna Eisule | Reti dzirdēts. Nozīmē 'augonis'. |
| Novalka | Roalds Dobrovenskis "Rainis un viņa brāļi". Tulk. Valentīna Eisule. | Nebija dzirdēts. |
| nākamība | Džeks Londons - "Sniega meita", tulk. Rūta Ezeriņa, Helma Lapiņa, | Fonētiski ļoti latvisks vārds, kas saturiski ietver gan nākotnes laika formu, gan turpmāko likteni, bet mūsdienās ikdienā netiek plaši lietots, kaut bagātina latviešu valodas krājumu. |
| tēsiņi | Imants Ziedonis, Nora Ikstena "Nenoteiktā bija" | Grāmata "Nenoteiktā bija" man šķiet kā mistiska, tā arī ļoti dziļi personiski uzrunājoša, rezonējoša. Vectēvi šeit tiek mīļi saukti par tēsiņiem. Arī mans vectēvs spēja visādas dullības darīt. Arī viņš bija īsts tēsiņš. |
| Hellēniski | Laima Kota “Istaba” | Pati nezināju, ko šis vārds īsti nozīmē. Tagad zināšu, ka šādu vārdu arī varēs izmantot, rakstot darbus. |
| laiskotava | Serēns Sveistrups "Kastaņu vīrs"; no dāņu valodas tulkojusi Inga Mežaraupe | Neskatoties uz to, ka tulkojumā ir daudzas nepilnības, tas sniedza arī radoša prieka brīžus un viens no tiem bija iepazīšanas ar vārdu - laiskotava, kā latvisko ekvivalntu angliskajam - lounge. Tas bija negaidīts atklājums, līdz tam nebiju pazīstama ar šāda vārda esamību latviešu valodā, tagad to centīšos iekļaut savā krājumā un arī izmantot atbilstošajos gadījumos. |
| kaupre | Terijs Pračets "Mazā brīvā cilts", tulkojusi Māra Poļakova | Pirmoreiz šo vārdu atradu Terija Pračeta grāmatās, man tas šķiet tik apaļīgs, mīlīgs, izgaršojams vārds ar nelielu asuma pieskaņu, kas nozīmē - pauguru virkne, pauguru mugura vai šķautņains pakalns ar nogāzēm abās pusēs. |
| rītsvīda | Jānis Lejiņš “Zīmogs sarkanā vaskā: Ķēniņš” | Rītsvīda - ausma, saullēkts, rītausma. |
| gaudenis | Edvards Vitmors "Sīnāja gobelēns", tulkojusi Māra Poļakova | izrādās, arī tā var dēvēt žēlīgu, nožēlojamu, gaudulīgu cilvēku. |
| maigles | Edvards Vitmors "Sīnāja gobelēns", tulkojusi Māra Poļakova | savdabīgs vārds, ieraudzīju teikumā un pilnīgi sajūsmā apstulbu. Nozīme - knaibles. |
| vantēt | Edvards Vitmors "Sīnāja gobelēns", tulkojusi Māra Poļakova | Tāds mazdzirdēts vārds. Nozīme: 1.Straujas darbības apzīmējums: mest, sist, dzīt, rijīgi un ātri ēst, dūšīgi strādāt. 2.Sist ar smagu koka sitamo. |
| struteniskā nemīla | Terijs Pračets "Gana kronis", tulkojusi Māra Poļakova | labskanīgs vārds, ārstniecības auga nosaukums, tulkotājas Māras Poļakovas darinājums, bet tik piemērots Pračeta darbiem un fantāzijas pasaulei |
| čāčsakņi | Terijs Pračets "Gana kronis", tulkojusi Māra Poļakova | vēl viens darinājums, auga nosaukums Tifānijas Smelgas pasaulē |
| kurmelīšu turmelītes | Terijs Pračets "Gana kronis", tulkojusi Māra Poļakova | burvīgs darinājums, auga nosaukums Tifānijas Smelgas pasaulē |
| brunčvirpules | Terijs Pračets "Gana kronis", tulkojusi Māra Poļakova | visticamāk, jaunvārds, tulkotājas Māras Poļakovas darinājums, bet tik piemērots Pračeta darbiemun fantāzijas pasaulei |
| inkrustācija | Dens Brauns "Da Vinči kods" | Man šis vārds likās interesants un maz lietots ikdienas sarunās. |
| spīvs | Linards Tauns "Pilsētas sapnis" | Spīva cīņa. Spīvs cilvēks. Spīvs vējš. Der vairākās situācijās, lai izteiktu skarbumu. |
| naigs | Andrejs Eglītis "Bij vasara, un gaišs tev vaigs" | Vārds "naigs" patiešām raksturo brīvo laiku vasarā - tas paiet naigi jeb ātri. |
| vizītsvārki | Georgs Bīhners "Voiceks". Tulkojis Ingus Liniņš | Visos laikos cilvēki tiecas pēc kā smalkāka - pēc pulksteņiem, pēc platmalēm, pēc vizītsvārkiem... Ne velti Voiceks ar sevis sacīto liek domāt par to, kas ir tikums. |
| vēlējumies | Jānis Poruks "Vēlējumies" | Šī dzejoļa nosaukums atgādina, ka vārda "vēlēšanās" vietā varam lietot vārdu "vēlējumies". |
| velgs | Viktors Igo "Ekstāze". Atdzejojis Edvarts Virza | Vārds piesaistīja uzmanību. Tā varam saukt arī drēgnumu vai mitrumu. |
| Plūsma | Jānis Pliekšāns, Rainis | Man ļoti patīk, kā izklausās šis vārds. Labs ekvivalents no angļu valodas vārda "flow" |
| pabumbulēt | Imants Ziedonis "Epifānijas" | "Pabumbulēt" šķiet mīlīgs, apaļš vārds, kuru biežāk gribētos dzirdēt izskanam ikdienas valodās. |
| miljonklusums | Ojārs Vācietis | Tas ir pilnīgs klusums, miers, kad pabūt ar sevi, savām domām un izjūtām. |
| pagātne | Alberts Bels "Būris" | Man šķiet šis vārds skanīgs |
| ķinka | Eduards Ādamsons "Vainižu izloksnes vārdnīca" | Rada māju sajūtu, garšas gleznu, patīkamas atmiņas un asociācijas. |
| Cilvēkveidīga šļūtene | Autors-Dž. K. Roulinga, grāmata-Harijs Poters un Feniksa orderis, tulkotāju vārdi-Ingus Josts, Ieva Kolmane, Sabīne Ozola, Māra Poļakova | Es domāju, ka šis vārds vairāk domāts kā cilvēks kurš ir patvaļīgs, ne apdomīgs, vārgs, nevar savaldīt emocijas utt. |
| miešķis | Ē. M. Remarks "Trīs draugi". Tulkojis Valdemārs Kārkliņš | Kādā epizodē minēts vīns, kas smaržo pēc miešķa. Nezināju, kas tas miešķis tāds ir? Izrādās, ka tas ir augs. Tagad gribas zināt, kāda ir miešķa smarža un kā garšo vīns, kas pēc tā smaržo. |
| dzeldēt | Frīdrihs Šillers "Vilhelms Tells". Raiņa tulkojums | Vārds jau fonētiski rada izjūtu, ka tas saistīts ar ko sāpīgu, piemēram, ar vārdu "dzelt", tomēr, papētot vairāk, secinu, ka šim vārdam ir vairākas nozīmes. Arī nozīme "rūdīt". Ar vārdu "dzeldēt" tātad var izsacīt, sāpes var reizē ne tikai dzelt, bet arī rūdīt. |
| divats | Vizmas Belševicas dzejolis "Es jau negribu daudz" no krājuma "Dzeltu laiks" | Mazāk dzirdēts vārds, ar kuru apzīmē divatni. |
| Rēnums | Nora Ikstena “Mātes piens”. 2015.gada izdevums. 7 lapaspuse. | Vārds ar mistērijas noskaņu. |
| Burlacība | "Iegātnīša" Jāņis Ezeriņš | Domāju, ka šis vārds plašs un īpašs apzīmējums tam ļaunajam, ko var darīt cilvēks. |
| Kumēdiņš | Bernārs Miņjē “Aplī”, no franču valodas tulkojusi Maija Indriša | Domāju, ka valodas bagātību ir arī viena vārda sinonīmu bagatība . Šis vārds nozīmē nenopietnas izdarības, joki, ākstīšanās, kas varētu būt sinonīms vārdam ākstīšanā, jokošana. |
| Vientiesis | Dž. K. Roulinga "Harijs Poters un Noslēpumu kambaris" | Es izvēlējos šo vārdu, jo tas man ienāca pirmais prātā. Harija Potera grāmatu sērijā šis vārds nozīme cilvēku, kuram nav burvja asinis. Toties internetā es atradu, ka vientiesis ir cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks. |
| Cinis | Ojārs Vācietis - Rumbula | Vārda nozīme ir neliels izcilnis uz zemes. |
| Epifānija | Imants Ziedonis | Epifānija ir prozas darbs ar īpašu emocionāli piesātinātu domu, kas radusies kā pēkšņa ideja. Imantam Ziedonim pieder patents uz šo prozas žanru un par cik viņš ir viens no izcilākajiem latviešu dzejniekiem es uzskatu, ka tieši šis vārds, literatūras žanrs ļoti izdaiļo latviešu valodu. |
| Veģis | Ēriks Ādamsons “Sava ceļa gājējs” | Man šis vārds likās interesants, jo biju tādu dzirdējusi arī spēlējot vārdu spēles ar vecākiem, bet nezināju, ka tas ir baltmaizes mīklas izstrādājums. |
| Patība | Rainis "Aforismi" | Šim vārdam ir spēcīga filosofiska nozīme, kas man likās interesanti un šis vārd ir reti lietots. |
| novakare | Regīna Ezera “Šķirties – tas ir mazliet mirt” | Manuprāt, vārds "novakare" piešķir tādu nostalģisku sajūtu. Personīgi man tas raisa asociācijas ar bērnību un siltiem, patīkamiem vasaras vakariem. |
| Epistolārs | Aspazijas kopotie raksti 1. sējums. Sastādīja Ausma Cimdiņa | Man šī vārda nozīme nebija zināma. Epistolārais žanrs ir rakstīts izsmalcināts runas veids, kas mūsdienās vairs netiek izmantots. Pārsteidzoši, ka senāk ikdienas sarakste starp cilvēkiem tika pārvērsta par mākslas darbu. Latviešu literatūrā epistolārais žanrs ir atspoguļots Aspazijas un Raiņa vēstulēs. |
| Sidrabots | Eriks Ādamsons, “Sava ceļa gājējs” | “Sidrabots” šķiet kaut kas ļoti daiļš un maigs. “Sidraba karotīte”, “sidrabots rīts”. Šis vārds jebkuru teikumu padarīs daudz tēlaināku un skaistāku, kā arī latviešu daiļdarbos tas jau sen ir kļuvis iecienīts, tāpēc man tas šķiet tik skaists un latvisks. |
| Izdzimums | Šarlote Brontē “Džeina Eira”. Tulkojusi Helga Gintere | Vārds asocējas ar ko jaunu un neparastu, kas radies no zināmā un parastā. |
| Portjeri | Šarlote Brontē - ''Džeina Eira'' No angļu valodas pārtulkojusi Helga Gintere | Vārda izvēles pamatojums ir pavisam vienkāršs - šādu vārdu nezināju. Man tas bija jauns, nedzirdēts vārds. Tagad mans vārdu krājums būs paplašinājies. |
| veģis | Ēriks Ādamsons "Sava ceļa gājējs" | Lasot šo darbu, apstājos pie šī vārda, jo tas bija man nepazīstams, tāpēc devos noskaidrot tā nozīmi. Veģis ir noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums. |
| Sidrabots | Eriks Ādamsons “Sava ceļa gājējs” | Nav īsta pamatojuma, kādēļ to izvēlējos, tas pavisam vienkārši piesaistīja manu uzmanību, kā arī man tas šķiet ļoti skaists un latvisks vārds. |
| Dēkas | Žils Verns "80 dienās ap zemeslodi", tulk. Andrejs Upīts | Manuprāt šis ir ļoti nozīmīgs vārds, jo tas atgādina par piedzīvojumiem un jautrību, kas parasti notiek bērnībā. Es izvēlējos šo vārdu, jo tas man ļoti atgādināja par bērnību, kur devos dažādos nozīmīgos vai maznozīmīgos piedzīvojumos. Man šķiet, ka dēkas ir tieši tie piedzīvojumi, kurus piedzīvojis bērnībā. |
| "Es ieeju sevī" | Imants Ziedonis | Alkas ir tās, kas motivē mūs dzīvē sasniegt vairāk nekā paši varam iedomāties. Tā ir mūsu dedzīgā vēlēšanās nonākt tur, kur vēlamies būt un sasniegt to, ko esam uzstādījuši kā savu mērķi. Alkas ir slāpes, kāre un ilgas, kas apvienotas emocionāli spēcīgā vārdā. |
| Aravisa, Hvina, Šasta, Bri. | Autors: K.S. Lūis, Tūlkotāja: Ilga Melnbārde. | es šosvārdus izvēlējos, jo mūsdienās bērnus vecāki šādus vārdus vairs neliek un man šie vārdi šķiet interesanti, kā arī šie ir vārdi ir galveno varoņu vārdi. |
| īstenieks | Jānis Ezeriņš. "Svētā Briģita" | Ezeriņš šajā darbā piemin gara īsteniekus jeb gara radiniekus. Skaisti.Lai katram savs gara īstenieks! |
| Brauņāties | J. Poruks "Kauja pie Knipskas" | Interesants sinonīms skriet, dauzīties. |
| Granātgaudojiens | Aleksandrs Grīns “Dvēseļu Putenis” | Pirmo reizi šo vārdu ieraudzīju lasot šo grāmatu. Loģiski domājot , tas nav neparast un tas izsaka pilnīgi visu, bet no otras puses skatoties, tas nav sevišķi bieži dzirdēts vārds kaut vai no vēstures stundām. |
| mēlnesis | Džordžs Orvels "Dzīvnieku ferma". Silvijas Brices tulkojums | Neparasts vārds, kas apzīmē cilvēku (grāmatā - kraukli Mozu), kurš melo vai izplata nepatiesas ziņas. |
| Kāpēcības | Imants Ziedonis Epifānijas | Vārds "kāpēcība" ir, manuprāt, ļoti unikāls, jo tikai latvietis spēs ko tādu izdomāt. Man ir ļoti grūti izveidot šādu vārdu citās valodās, tāpēc, es domāju, ka šis vārds ir vērības cienīgs. |
| Iraid | Fricis Bārda "Kas iraid šī dzīve, ko dzīvoju es..." | Iraid – ir. Darbības vārda "būt" senākā tagadnes forma "iraid" izdaiļo latviešu valodu, izteikumam piešķirot mītisku, svinīgu, pacilājošu, arī filozofisku noskaņu. Tā nozīme un attiecības ar tekstu skatāmas daudzās pakāpēs. Vārda iedzīvināšana mūsdienu latviešu valodā to noteikti bagātinātu un sniegtu izteiksmes plašumu. |
| Tabačniece | Reģīna Ezera | Leldes tēva valodā ir vairāki okazionālismi, tā raksniece labāk varēja attēlot tēva skarbo un rupjo valodu. |
| Pretnis | Alberts Bels. Latviešu labirints. Romāns. Daugava, 1998., 129. lpp | Vienkārši interesants un nedzirdēts vārds.
Vārdnīca teic, ka tas ir pretstats. Nozīme saprotama arī no konteksta. |
| Kaiva | Rainis "Priekš negaisa" | Kaiva – poētisks kaijas apzīmējums. Mūsdienās esam pieraduši kaijas redzēt arī pilsētvidē, kur to trokšņošana mēdz traucēt iedzīvotāju mieru. Tā kā vārds "kaiva" lietots reti, to varētu attiecināt uz kaijām putnu dabiskajā vidē. Pilsētā kaijas var uztvert par traucēkli, taču, aizbraucis pie jūras, cilvēks tās uz tumšu debesu fona romantizē un priecājas par iespēju baltspārnes skatīt tuvumā. |
| Daile | Rainis "Miera ļaudis" | Daiļš vārds, kas apzīmē skaistumu. To nes arī viens no Latvijas teātriem. |
| Tekainīts | Aleksandrs Grīns "Nameja gredzens" | Jauks vārds, lai nosauktu bērnu, kas jau sācis staigāt, skraidīt. |
| dzegužmaizītes | Imanta Ziedoņa epifānija "O, Juta!" | Es domāju, kādas varētu būt dzegužmaizītes? |
| DONIS | Vizma Belševica."Dūdieviņš" | "Donis" ir dobe. |
| GAUDENIS | Marija Terēze Kjuni, "Suada. Sadedzināta dzīva" | Iepriekš nebiju dzirdējusi |
| SĒRSTĪBAS | Kristijons Donelaitis "Gadalaiki" | Sērstības – 'ciemošanās, viesošanās', sērst – 'ciemoties, viesoties'. Vārdi, kas šobrīd, Covid-19 pandēmijas laikā, nav realizējami dzīvē un tāpēc ir ieguvuši īpašu svaru. Cerēsim, ka drīzumā sērstības pie mūsu mīļajiem atkal būs iespējamas! |
| žilbīgs | Gunars Janovskis "Sōla" | Vārdu "žilbīgs" G. Janovskis romānā "Sōla" lieto itin bieži, lai raksturotu dabas ainas. |
